tag:blogger.com,1999:blog-26832449623156535022024-03-14T07:43:38.466+02:00Politekonomija, ekonomikas regulācija, taisnīgums, nevienlīdzībaPolitekonomija, regulācija, valsts, politika, krīze, Eiropas Savienība, vara, resursi, nevienlīdzība, lēmumu pieņemšana, taisnīgums, globalizācijaUnknownnoreply@blogger.comBlogger10125tag:blogger.com,1999:blog-2683244962315653502.post-78528111699448441112013-03-29T22:01:00.001+02:002013-03-29T22:01:36.947+02:00Attīstības politika<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: right;">
<span style="text-align: justify;"><br /></span></div>
<div style="text-align: right;">
<span style="text-align: justify;">(2005.gada novembris.)</span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Konkrētiem mērķiem ne vienmēr
atbilst konkrēti instrumenti- nav universālas „receptes”. Attīstība ārpus IKP izmaiņām-
jāskata daudz plašāk, „dzīves līmeņa paaugstinājums”, sociālais kapitāls,
nevienlīdzība u.t.t.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Sociālās attīstības programmas
(sieviešu līdzdalība, izglītība, veselība u.t.t.) un tiešās ietekmes politikas
(IKP paaugstināšana, eksporta veicināšana). Bet vai pastāv politikas, kas
kavē attīstību vai drīzāk var runāt par neveiksmīgi īstenotām politikām? No politikas analīzes zināms, ka
politikas process iedalāms posmos</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhc0tiaOGDGmDALYsc2eVkcLtnSh_MihZLiXtjY7uLkJJ3U5qwYyzQ3tHsH_nC_lHHg3UrXRB3n6G81rgt_-GlZe9C471-Gv4kIQjkyZCNJB4oU7R5BclGwn8FG5gVqm8QmwaVTajYxciev/s1600/Politikas+process.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="205" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhc0tiaOGDGmDALYsc2eVkcLtnSh_MihZLiXtjY7uLkJJ3U5qwYyzQ3tHsH_nC_lHHg3UrXRB3n6G81rgt_-GlZe9C471-Gv4kIQjkyZCNJB4oU7R5BclGwn8FG5gVqm8QmwaVTajYxciev/s400/Politikas+process.jpg" width="400" /></a></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<!--[if gte vml 1]><v:shapetype
id="_x0000_t75" coordsize="21600,21600" o:spt="75" o:preferrelative="t"
path="m@4@5l@4@11@9@11@9@5xe" filled="f" stroked="f">
<v:stroke joinstyle="miter"/>
<v:formulas>
<v:f eqn="if lineDrawn pixelLineWidth 0"/>
<v:f eqn="sum @0 1 0"/>
<v:f eqn="sum 0 0 @1"/>
<v:f eqn="prod @2 1 2"/>
<v:f eqn="prod @3 21600 pixelWidth"/>
<v:f eqn="prod @3 21600 pixelHeight"/>
<v:f eqn="sum @0 0 1"/>
<v:f eqn="prod @6 1 2"/>
<v:f eqn="prod @7 21600 pixelWidth"/>
<v:f eqn="sum @8 21600 0"/>
<v:f eqn="prod @7 21600 pixelHeight"/>
<v:f eqn="sum @10 21600 0"/>
</v:formulas>
<v:path o:extrusionok="f" gradientshapeok="t" o:connecttype="rect"/>
<o:lock v:ext="edit" aspectratio="t"/>
</v:shapetype><v:shape id="_x0000_s1026" type="#_x0000_t75" style='width:515.15pt;
height:272.25pt;mso-position-horizontal-relative:char;
mso-position-vertical-relative:line' fillcolor="#cc9">
<v:fill color2="#ffffe1"/>
<v:imagedata src="file:///C:\Users\Guest\AppData\Local\Temp\msohtmlclip1\01\clip_image001.png"
o:title=""/>
<v:shadow color="#303"/>
<w:wrap type="none"/>
<w:anchorlock/>
</v:shape><![endif]--><!--[if !vml]--><!--[endif]--></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Dažādu politiku rezultāti un to
analīze dažādās valstīs sniedz plašu skatījumu uz iespējamajām kļūmēm un
draudiem politikas veiksmīgai realizēšanai. Dažādās fāzēs iespējamas sekojošas
kļūmes, nepilnības: </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
</div>
<ul>
<li><i>Kļūdas politikas definēšanas fāzē:</i> Nepietiekama priekšizpēte neļauj
novērtēt potenciālos draudus un riskus, nepietiekama cēloņu - seku analīze, cīņa
ar „nepareizajiem” cēloņiem nenovedīs pie problēmas atrisinājuma, neatbilstošs
definējums, nevajadzīgas politikas īstenošana, ne-visatbilstošākā politika, nepietiekama
jautājuma publiska apspriešana, vienotas stratēģijas trūkums. t.sk, cīņa ar
sekām.</li>
<li><i>Kļūdas <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmuma" w:st="on">lēmuma</st1:veidnes>
izdarīšanas fāzē: </i>sociālās kohēzijas trūkums un institūciju vājums, policy
transfer kļūmes, ne-informēta pārnešana, nepilnīga pārnešana, nepiemērota
pārnešana, izvairīšanās no nepopulāriem lēmumiem-politikas ietekme, dažādu
politiku nesaskaņošana.</li>
<li><i>Kļūdas implementācijas fāzē</i>: vājas institūcijas un kontrole,
nepietiekams cilvēk un sociālais kapitāls; necaurspīdīgums, korupcija, nespēja
pielāgoties jaunām, negaidītām prasībām (finansiālām, cilvēkresursu.), nepietiekama politiskā griba novest
rīcībpolitiku līdz iznākumam, notikumu attīstītības atstāšana pašplūsmā, steikholderu
neiesaistīšana, ilgtspējas nenodrošināšana.</li>
<li><i>Papildus “draudi”:</i> politiskā nestabilitāte, finanšu krīzes, valsts
ārpolitika, tās attiecības ar citām valstīm, neparedzami ārēji faktori (dabas
katastrofas, zinātniski atklājumi...).</li>
</ul>
<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<b>Izmaiņas starptautiskās ekonomikas vidē<o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Pēdējo 50 gadu laikā
globalizācija ieviesusi daudz pārmaiņu. Tirgus ir daudz atvērtāks, intensīvāka
starptautiskā finanšu kapitāla plūsma. Vairumā attīstīto valstu darbojas brīvā
tirgus principi.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
1980.gadi nelabvēlīgi valstu
ekonomikām. Daudzviet pasaulē (galvenokārt Āfrikā un Latīņamerikā) novērojama
krīze, kuras rezultātā daudzas no attīstības valstīm griežas pēc palīdzības SVF
un PB un sāk ieviest brīvā tirgus principus. Bretonvudas institūciju loma
pasaulē palielinās, sekmējot neoliberālu reformu izplatību.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<b>Vašingtonas Konsenss – politikas ieteikumu komplekts ekonomiskās
izaugsmes veicināšanai<o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Mērķis - uzlabot Latīņamerikas
valstu slikto ekonomisko stāvokli 1980.gados. Tomēr īstenošanas procesā daži no
punktiem tiek izlaisti vai īstenoti nepilnīgi, kā rezultātā SVT un PB nereti
tiek kritizētas par Latīņamerikas valstu attīstības kavēšanu nevis veicināšanu.<b><o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<b>Vašingtonas Konsensa rekomendācijas – politikas instrumenti (plaši
izmantotas ne tikai Latīņamerikā):<o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
• Fiskālā disciplīna; • Publisko
tēriņu novirzīšana sfērām, kas piedāvā gan augstus ekonomiskos ieguvumus, gan
potenciālu uzlabot ienākumu sadali, piemēram, primārās veselības, izglītības un
infrastruktūras jomā; • Nodokļu reforma; • Procentu likmju liberalizācija; •
Konkurētspējīgs valūtas kurss; • Tirdzniecības liberalizācija; • Ārvalstu tiešo
investīciju ieplūšanas liberalizācija; • Privatizācija; • Deregulācija; •
Īpašumtiesību nodrošināšana</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Tomēr veiksmīgi politikas
instrumenti ne vienmēr nozīmē veiksmīgu politiku!</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<b>Argentīnas, Čīles, Brazīlījas piemērs<o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Katra no trim analizētajām
valstīm piedāvā savu pozitīvo pieredzi un pamācības attīstības jomā: Argentīnas
gadījumā tas ir veiksmīgi izveidotais sociālās drošības tīkls, ilgtermiņa
perspektīva sociālās attīstības stratēģijai, pareizs makroekonomiskais līdzsvars
un fizikālā saprātība Čīles gadījumā, kā arī sociālās aizsardzības pieeja
Brazīlijā. Bet tajā pašā laikā neviens gadījums neapliecina vai nenorāda uz
vienu veiksmīgu modeli, kurš būtu pielietojams, lai nodrošinātu valsts
attīstību. Tomēr galvenie secinājumi, kurus
var izdarīt, balstoties uz šo Latīņamerikas valstu gadījumu analīzi ir:</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
</div>
<ol>
<li>Lai nodrošinātu valsts attīstību
ir nepieciešama valsts kopējā vīzija un stratēģija sociālā drošības tīkla
izveidošanai un sociālajai aizsardzībai, lai valsts politikas iniciatīvas
sasniegtu arī sabiedrības zemākos un norobežotākos slāņus;</li>
<li>Valstij ir jāveido tāda
ilgtermiņa politika, kas garantētu
publisko institūciju darbības caurspīdīgumu, paredzamību un to, ka tās
ir integrētas kopējos politiskajos procesos;</li>
<li>Valsts politikai ir jānodrošina
tas, ka iedzīvotāji ir integrēti politikas un attīstības procesā, kā arī tas,
ka visi valsts iedzīvotāji iegūst no šiem
procesiem;</li>
<li>Valdībai ir svarīgi apzināties,
ka politikas, kuras mērķis ir cilvēktiesību ievērošana un atsevišķu izolētu
grupu integrēšana, veicina kopējo valsts attīstību;</li>
<li>Starptautiskā sabiedrība ir
cietusi neveiksmi, veidojot vidi, kas veicinātu mazattīstīto valstu izaugsmi.
Tāpat traucēklis šo valstu attīstībai ir bijis tas, ka dažādas starptautiskās
institūcijas nesadarbojās, lai izveidotu vienotu un savstarpēji saskaņotu
politiku, kas palīdzētu mazattīstības valstīm attīstīties.</li>
</ol>
<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Kopumā varam secināt, ka
liberālais modelis, kas balstās uz Vašingtonas Konsensa principiem, kā
attīstības ietvars ir nepilnīgs ne tikai nosakot attīstības politikas mērķus,
bet arī norādot politiskos instrumentus, kurus tas atbalsts kā šo mērķu
sasniegšanas priekšnoteikumus.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<b><span style="font-size: 10.0pt;">Izmantotā literatūra:<o:p></o:p></span></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-size: 10.0pt;">United
Nations Organization, Economic and Social Council Working Group on the Right to
Development, (11-20 February 2004). Review of progress and obstacles in the
promotion, implementation, operationalization and enjoyment of the right to
development. Geneva, (<a href="http://www.derechos.org/nizkor/econ/develhr.html">http://www.derechos.org/nizkor/econ/develhr.html</a>)<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-size: 10.0pt;">Aron,
Janine (2000), Growth and Institutions: A Review of the Evidence. The World
Bank Research Observer, vol.15, no.1, pp 99-135<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-size: 10.0pt;">Chestnut,
T, Joseph, A. The IMF and the Washington Consensus: A Misunderstood and Poorly
Implemented Development Strategy. <<a href="http://www.globalexchange.org/campaigns/wbimf/3493.html">http://www.globalexchange.org/campaigns/wbimf/3493.html</a>><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-size: 10.0pt;">Sengupta,
A. „Introduction: An Overview of an Exercise. Development Strategy and
Management of the Market Economy<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-size: 10.0pt;">Waal
A „AIDS: Africa's Greatest Leadership Challenge Roles and Approaches for an
Effective Response” 2002 no <a href="http://www.justiceafrica.org/aidspaper.html">http://www.justiceafrica.org/aidspaper.html</a>,
<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-size: 10.0pt;">Mule
H. „Institutions and their Impact in Addressing Rural Poverty in Africa”, 2001
no <a href="http://www.ifad.org/poverty/mule.pdf">www.ifad.org/poverty/mule.pdf</a>, <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-size: 10.0pt;">Woolcock,
Easterly, Ritzen On "Good" Politicians and "Bad" Policies:
Social Cohesion, Institutions, and Growth”,2000 no <a href="http://econ.worldbank.org/docs/1203.pdf">http://econ.worldbank.org/docs/1203.pdf</a>,
<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-size: 10.0pt;">Dolowitz,
Marsh"Learning from Abroad: The Role of Policy Transfer in Contemporary
Policy-Making", Governance, Vol. 13, 2000<o:p></o:p></span></div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2683244962315653502.post-42486907831158389892012-12-01T20:08:00.000+02:002012-12-01T20:09:25.186+02:00Plurālās sabiedrības ietekme uz apkārtējo ainavu – postmodernisma prizma<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<br />
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; tab-stops: list 0cm; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Aizvien straujāk attīstoties globalizācijas procesam,
notiek jaunu kultūru apzināšana un daļēja dažādu kultūru produktu integrēšanās
vai pat asimilēšanās citās kultūrās.
Labi zināms, ka mainoties cilvēka uztverei un vērtībām tiek mainīta apkārtējā
vide, ietekmēta ainava, un otrādi – attīstoties kultūrām un apkārtējai videi,
mainās cilvēka vērtības. Viens no plurālās (neviendabīgās) sabiedrības
pieņemtajiem mērījuma veidiem ir sociālā stratifikācija, lai arī pastāv daudzi
citi kritēriji, kuros izpaužas sabiedrības plurālā uzbūve.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; tab-stops: 18.0pt 36.0pt 72.0pt 108.0pt 144.0pt 180.0pt 216.0pt 252.0pt 288.0pt 324.0pt 360.0pt 396.0pt 432.0pt 468.0pt; text-align: justify; text-indent: 18.0pt;">
<br /></div>
<h4 style="text-align: left;">
<b>Sabiedrības neviendabība</b></h4>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; tab-stops: 18.0pt 36.0pt 72.0pt 108.0pt 144.0pt 180.0pt 216.0pt 252.0pt 288.0pt 324.0pt 360.0pt 396.0pt 432.0pt 468.0pt; text-align: justify; text-indent: 18.0pt;">
Sociālā
stratifikācija apraksta sociālo nevienlīdzību sabiedrībā, tās noslāņošanos pēc
ienākumiem un dzīvesveida, pēc vērtību sistēmas, politiskās un reliģiskās
pārliecības utt. Lielā un komplicētā sabiedrībā nevienlīdzība ir stiprs spēks,
tas sadala indivīdus pēc ienākumu daudzuma, izglītības līmeņa, varas, tādējādi
veidojot slāņus. Šāda rakstura problēmas ir attīstījušās un nobriedušas ilgāku
laika periodu, ko ietekmēja zināmi pagātnes (vēsturiskie) notikumi, kā arī
ekonomiska rakstura aspekti.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; tab-stops: 18.0pt 36.0pt 72.0pt 108.0pt 144.0pt 180.0pt 216.0pt 252.0pt 288.0pt 324.0pt 360.0pt 396.0pt 432.0pt 468.0pt; text-align: justify; text-indent: 18.0pt;">
Jēdziens
<i>“stratifikācija”</i> nāca no ģeoloģijas,
kur tas apzīmē zemes kārtu vertikālo izvietojumu. Socioloģija pielīdzināja
sabiedrības uzbūvi zemes kārtu uzbūvei un izvietoja sociālās kārtas (stratas)
tāpat – vertikāli. Uzbūves pamatā ir ienākumu kāpnes: trūcīgie ieņem zemāko
pakāpienu, turīgās sabiedrības grupas – vidējo, bet bagātie – augstāko
pakāpienu.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; tab-stops: 18.0pt 36.0pt 72.0pt 108.0pt 144.0pt 180.0pt 216.0pt 252.0pt 288.0pt 324.0pt 360.0pt 396.0pt 432.0pt 468.0pt; text-align: justify; text-indent: 18.0pt;">
Materiālā
labklājība tiešā veidā ietekmē apkārtējo ainavu. Materiālo resursu uzkrājumi un
plašu sabiedrības masu labklājība dod iespēju celt apkārtējās vides kvalitāti,
veidot ainavu sev vēlamajā griezumā. Savukārt nabadzīgas sabiedrības vidē tā
tiek degradēta. Kā piemēru varam izmantot kādas pilsētas prestižu rajonu
pretstatot kādam mazturīgo iedzīvotāju kvartālam. Protams, šeit paliek vieta
arī interpretācijai – kas vienam ir pozitīvs vai progresīvs pasākums, citam –
negatīvs vai regresīvs. Neapšaubāmi šeit lomu spēlē arī citi faktori –
intelektuālā kapacitāte, ieražas, vērtības, mentalitāte, kultūra un taml. <i>(Dabas ietekme uz ainavu autors uzskata kā
pašu par sevi saprotamu, tamdēļ uzmanību akcentē uz cilvēka iedarbību.)</i></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; tab-stops: 18.0pt 36.0pt 72.0pt 108.0pt 144.0pt 180.0pt 216.0pt 252.0pt 288.0pt 324.0pt 360.0pt 396.0pt 432.0pt 468.0pt; text-align: justify; text-indent: 18.0pt;">
„Vides
ietekmes idejas nezaudēja savu spēku ne viduslaikos, ne modernajā pasaulē. Tās
pat tika padziļinātas viduslaikos un tāpat jaunākajos laikos, kad pasaules
atklājēji atrada cilvēkus, it sevišķi Klusā okeāna tropiskajās salās, kuri,
likās, dzīvoja kā priecīgi, bezbēdīgi bērni paradīzē. (..) Glekens raksta: „Kā
citādi varēja domāt eiropietis, dzīvojot savās drausmīgajās, netīrajās
pilsētās?” Eiropietis nevarēja iedomāties neko citu kā vien vides ietekmi uz
šiem cilvēkiem.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Cilveka%20geografija/A_Jakovlevs_ref_cilv_geogr.doc#_ftn1" name="_ftnref1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; tab-stops: 18.0pt 36.0pt 72.0pt 108.0pt 144.0pt 180.0pt 216.0pt 252.0pt 288.0pt 324.0pt 360.0pt 396.0pt 432.0pt 468.0pt; text-align: justify; text-indent: 18.0pt;">
Šobrīd
viens no svarīgākajiem un zināmai sabiedrības daļai arī viens no sāpīgākajiem
jautājumiem ir <b>etniskās attiecības</b>.
Analizējot sabiedrības stratifikāciju pēc etniskas piederības, ir jāņem vērā
dažādi vēsturiskie aspekti. Lielā mērā tas ir saistīts ar vēsturiskajiem
iekarojumiem, kolonizāciju vai migrāciju – bēgšanu no nelabvēlīgiem apstākļiem
savā valstī (atgrūšanās princips – dabas katastrofas, politiskie konflikti,
kari utt.) vai vēlmi uzlabot savus dzīves apstākļus (pievilkšanās princips).</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; tab-stops: list 0cm; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Šādu etnisko sajaukumu procesā saduras arī dažādas
kultūras un to priekšstati par pasaules kārtību, apkārtējo vidi. Viena etniskā
grupa ietekmē otru, tādejādi rodas ne tikai etniskais sajaukums, bet arī
kultūras un to radītās sekas – ietekme uz vidi, apkārtējo ainavu. Faktiski
notiekošais ir saistīts ar cilvēka uztveri, izpratni un apziņu. Tā pakāpeniski
pārņem citu pieredzi, radot jaunus hibrīdus.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Kā viens no daudzajiem kultūru saplūšanas produktiem var tikt interpretēts
arī attiecībā uz cilvēka seksuālo orientāciju, uzvedību, kura variē un mainās
gan vienā un tajā pašā kultūrā, gan saistībā ar citām. Mūsdienās eksistē vairāk
nekā simts dažādu seksuālo orientāciju: homoseksualitāte, biseksualitāte,
autoseksualitāte (pats apmierina savas seksuālās vajadzības), transseksualitāte
(jūtas kā pretējā dzimuma pārstāvis), transvestisms (seksuālu apmierinājumu
gūst, ģērbjoties pretējā dzimuma drēbēs), ekshibicionisms (atkailinot
dzimumorgānus), vuārisms (vērojot seksuālas ainas), pedofilija, zoofilija,
nekrofilija utt.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Cilveka%20geografija/A_Jakovlevs_ref_cilv_geogr.doc#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><!--[if !supportFootnotes]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[2]</span><!--[endif]--></a> Ar katru gadu tiek apzināti aizvien
jauni veidi kā cilvēks spēj apmierināt savu seksualitāti.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Nav viena noteikta,
kopēja seksuālās orientācijas rašanās cēloņa. To ietekmē gan ģenētisks aspekts,
gan jebkāda ietekme uz augli embrionālajā stadijā, gan dzīves laikā iegūta
psiho-neiro rakstura slimība (patiesība trauma), socializācijas procesā
izveidojies seksuāls instinkts, tāpat arī nozīme ir attiecīgās sabiedrības
kultūrai un tai raksturīgajām normām (tostarp tradīcijām) seksuālajās
attiecībās. Tātad, ietekmēt var gandrīz visi iespējamie ārējie (sabiedrība,
vide, informācija utt.) un iekšējie (individuālā uztvere, iedzimtība utt.)
faktori.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Pamatojoties uz tik dažādās un sarežģītās sabiedrības uzbūves, kura
faktiski ar katru dienu kļūst komplicētāka, par skaidrošanas prizmu ir jāņem
patreizējo uztveres veidu – postmodernismu.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; tab-stops: list 0cm; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<br /></div>
<h4 style="text-align: left;">
<b>Postmodernisms
kā sabiedrības neviendabības auglis</b></h4>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; tab-stops: list 0cm; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
„Pēc Andersona domām, pašlaik mēs atrodamies pārejas
posmā no viena domāšanas veida uz citu. Viņš min trīs šo pāreju veidojošus
procesus. (1) <b>Ticības sabrukums</b>.
Mūsdienās nav vispārējas vienprātības par to, kas ir patiess. Andersons domā,
ka mēs esam „savdabīgā, neregulējamā realitāšu tirgū, kur sabiedrības patēriņam
tiek piedāvātas visdažādākās ticības sistēmas.” (2) <b>Globālas kultūras rašanās.</b> Andersons saka: „Ikviena ticības sistēma
sāk apzināties visas citas ticības sistēmas.” Rezultātā ir grūti kādu no tām
pieņemt, kā absolūti patiesu. (3) <b>Jauna
polarizācija</b>. Mūsu sabiedrību plosa konflikti par sociālās patiesības dabu.
Mums ir „kultūras kari” un, jo sevišķi sadursmes par kritiskajiem izglītības un
morālās izglītošanas jautājumiem. [<i>Walter
Truett Anderson, Reality Isn’t What it Used to Be: Theatrical Politics, Ready –
to – Wear Religion, Global Myths, Primitive Chic, and Other Wonders of the
Postmodern World (San Francisco: Harper& Row, 1990.), 6. p.</i>]”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Cilveka%20geografija/A_Jakovlevs_ref_cilv_geogr.doc#_ftn3" name="_ftnref3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Andersons savos apgalvojumos uzskatāmi atspoguļo mūsdienu pasaules
plurālistiskos uzskatus, virzību. Vairs nav viena pareizā ceļa, bet gan
plurālisms. Tiek apzinātas visa veida alternatīvas un izvēlēta sev pieņemamākā
vai pieejamākā.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 27.0pt;">
„Postmodernajā pasaulē cilvēki aizvien vairāk definē sevi rases, etniskās
piederības, dzimuma vai seksuālās orientācijas izteiksmē. Citi definē sevi,
saistoties ar kādu lietu vai „interešu grupu” – vides aizsardzību, fizisko
sagatavotību, dzīvnieku tiesībām, dabisku ēdienu. Bīstami, ka, tāpat kā
fašismā, indivīdi savu identitāti atrod, pazūdot grupā.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 27.0pt;">
Taču pat grupas identitātē nav stabilitātes. Ja tradicionālās kopienas –
ģimenes, ciemi, draudzes – deva gan piederības, gan pastāvības sajūtu, tad
mūsdienu sociālo ainu raksturo nepastāvība. Mode nemitīgi mainās. Modernās
grupas kļūst nemodernas. Draugi viens otru pamet, un pat ģimenes ir īslaicīgas.
Nav nekāds brīnums, ka mūsdienu sociālajā pasaulē ierautie cilvēki ir pastāvīgā
panikā.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Cilveka%20geografija/A_Jakovlevs_ref_cilv_geogr.doc#_ftn4" name="_ftnref4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Esošās tradicionālās normas, vērtības ir sociāli konstruētas. Katras
sabiedrības normas balstās uz tās kultūras specifisko raksturu. Cilvēks rada,
veido un izkopj kultūru, tā attīstās un iet savu evolūcijas gaitu, to starp
seksuālajās attiecībās. Sabiedrība pati tās ir radījusi, kāpēc pati arī
nevarētu mainīt?</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Dažās kultūrās ir
atzīta un uzskatīta par normu poligāmija (daudzsievība), citās poliandrija (daudzvīrība).
Deviance ir cieši saistīta ar sabiedrības kultūras īpatnībām (normām) noteiktā
laika posmā. Tās, kā pierāda vēsture, reti ir pastāvīgas. Piemēram, Klasiskās
Grieķijas un Senās Romas dzīve, kas bijusi pārbagāta ar dažādām seksuālajām
formām, sabruka. Tagad, mūsdienu Eiropā, atkal sāk publiski atklāties dažādu
seksuālo orientāciju pārstāvji.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Katrs kolektīvi vai individuāli cenšas panākt sev vai savai interešu
grupai vēlamu rezultātu, ignorējot pārējo prasības (protams, līdz zināmai
robežai), nepieciešamības, kuras nereti var būt pat svarīgākas. Līdz ar to sabiedrībā
nepārtraukti pastāv cīņa starp interešu grupām. Postmodernisms prasa visas
sabiedrības iesaistīšanos politiskajos/ sabiedriskajos procesos. Neviens
nedrīkst stāvēt malā. Sabiedrībā noris nepārtraukti konflikti. Ir vērojama
tendence, ka sabiedrības aktīvā daļa, kuri nav pie varas, pieder vai cenšas
piederēt pie kādas apspiestās grupas. Apspiestajiem vai tādiem, kuri sevi par
tādiem uztaisa, rodas iespēja protestēt, gūstot sabiedrības daļas atbalstu.
Iegūstot šo leģitīmo varu viņiem rodas iespēja veidot apkārtējās vides, ainavas
uzbūvi pēc saviem ieskatiem – saglabāt veco vai iznīcināt, pakļauties
multikulturālajam spiedienam vai aizstāvēt savas kultūras vērtības utt.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; tab-stops: list 0cm; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<br /></div>
<h4 style="text-align: left;">
<b>Nobeiguma vietā</b></h4>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; tab-stops: 18.0pt 36.0pt 72.0pt 108.0pt 144.0pt 180.0pt 216.0pt 252.0pt 288.0pt 324.0pt 360.0pt 396.0pt 432.0pt 468.0pt; text-align: justify; text-indent: 18.0pt;">
Katra
cilvēka darbība atstāj zināmu ietekmi uz apkārtējo ainavu. Postmodernā
sabiedrībā izpaužas tā komplicētība un, faktiski, tās neparedzamā attīstība un
rīcība ilgākā laika perspektīvā. Sabiedrībā pastāvošās problēmas ir ilglaicīga
rakstura problēmas un nav tik viegli atrisināmas, jo tās ir pārāk ilgi
ievilkušās, kā arī pastāv dažādi ārējie faktori, kas neveicina šo problēmu
atrisināšanu.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 27.0pt;">
Cilvēki ir it kā sapratuši, ka esošā pasaule, tās iekārta, uzbūve, lielā
mērā ir pašu radīta. Postmodernisms asociējas ar kādu būtisku „klikšķi” cilvēku
apziņā. Radusies sapratne, ka ir jautājumi, uz kuriem nav iespējams sniegt
atbildi, it īpaši vienīgo pareizo. Viss ir pakārtots paša cilvēka radītajām
vērtībām, ideoloģijām. Pareizs – nepareizs, labs – ļauns, taisnīgs – netaisnīgs,
u.t.t. Šie jēdzieni reālajā dzīvē nav absolūti un neatspoguļo patieso. Katra
rīcībai, katram argumentam ir pretmets. Patiesībā viss ir drīzāk pelēks, nevis
balts un melns. Pēc autora domām, tā ir viena no būtiskākajām postmodernistu
atziņām, kas reizē arī atklāj postmodernisma problemātiku.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 27.0pt;">
Tas pilnībā izskaidro viņu ironisko, izsmejošo un cita veida negatīvo vai
izvairīgo attieksmi, uzvedību, jo ir lietas, problēmas, kuru patiesa, objektīva
risināšana nav iespējama. „Katra sociāla sistēma organizē pasauli pēc savām
īpašībās un vajadzībām. Katra kultūra sijā vides percepcijas tā, lai tās būtu
harmonijā ar viņas specifisko stilu un darba paņēmieniem.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Cilveka%20geografija/A_Jakovlevs_ref_cilv_geogr.doc#_ftn5" name="_ftnref5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 27.0pt;">
<br /></div>
<h4 style="text-align: center;">
<b>Izmantotie
avoti</b></h4>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
Bunkše, E.V.
(1998), <i>Sirēnu balsis: Ģeogrāfija kā
cilvēcīga erudīcija</i>; Norden, 205 lpp.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
Kottak, Conrad
Phillip (1991), <i>Cultural Anthropology</i>,
McGraw-Hill, Inc.,USA, 396 p.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
Vīts Dž. Edvards
(1999), <i>Postmodernie laiki</i>; Luterisma
mantojuma fonds, 250 lpp<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
Zālītis J., Zālīte N., (2001), <i>Mīlestības Mācība Dzimumaudzināšana</i>; -
R., Medicīnas preses apgāds, 669 lpp.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
Zepa, B., Zobena
A. (1996),<i> Cilvēks un dzīve socioloģijas
skatījumā</i>, <st1:firmas w:st="on">LU</st1:firmas> Socioloģijas katedra<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Bērziņa, D., <i>Pārdomas
par cilvēka seksualitātes dabu</i>, <a href="http://www.psihologijaspasaule.lv/">www.psihologijaspasaule.lv</a></div>
<div>
<!--[if !supportFootnotes]--><br clear="all" />
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Cilveka%20geografija/A_Jakovlevs_ref_cilv_geogr.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span>Bunkše, E.V. (1998), Sirēnu balsis: Ģeogrāfija kā cilvēcīga erudīcija;
Norden, 144.lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn2">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Cilveka%20geografija/A_Jakovlevs_ref_cilv_geogr.doc#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span>Bērziņa, D., <i>Pārdomas par cilvēka
seksualitātes dabu</i>., <span lang="RU"><a href="http://www.psihologijaspasaule.lv/"><span lang="LV">www.psihologijaspasaule.lv</span></a></span><o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn3">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Cilveka%20geografija/A_Jakovlevs_ref_cilv_geogr.doc#_ftnref3" name="_ftn3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span>Vīts Dž. Edvards, Postmodernie laiki. Luterisma mantojuma fonds – 1999.,
47.lpp<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn4">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Cilveka%20geografija/A_Jakovlevs_ref_cilv_geogr.doc#_ftnref4" name="_ftn4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span>Vīts Dž. Edvards, Postmodernie laiki. Luterisma mantojuma fonds – 1999.
gads, 89.lpp [252 lpp.]<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn5">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Cilveka%20geografija/A_Jakovlevs_ref_cilv_geogr.doc#_ftnref5" name="_ftn5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> </span>Bunkše, E.V. (1998), Sirēnu balsis: Ģeogrāfija kā cilvēcīga erudīcija;
Norden, 113.lpp.<o:p></o:p></div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2683244962315653502.post-61742581046893074142012-11-19T14:18:00.001+02:002012-11-19T14:19:36.924+02:00Pārejas perioda stratēģijas Austrumeiropas valstīs<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: right;">
<span style="text-align: justify;">(2005.gada novembris.)</span></div>
<span style="text-align: justify;"></span><br />
<div>
<span style="text-align: justify;"><span style="text-align: justify;"><br /></span></span></div>
<span style="text-align: justify;">
Bijušajās padomju valstīs tika īstenotas tādas pārejas perioda stratēģijas,
kas ietvēra makroekonomisko stabilizāciju un mikroekonomisko pārstrukturizāciju,
kā arī institucionālas un politiskas reformas. Šo stratēģiju ieviešana dažādās
valstīs atšķīrās pēc to ātruma un specifikas. Galvenās diskusijas bija par ātro
(šoka) reformu vai pakāpenisko (pragmatisko) reformu plusiem un mīnusiem. Tomēr
vairums valstu īstenoja ātrās reformas un tikai dažu valstu valdības pieturējās
pie pakāpeniskajām reformām.</span><br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Pirmā tipa reformas
galveno uzmanību vērsa uz makro vides stabilizāciju, cenu liberalizāciju un
komunistu sistēmas institūciju sagraušanu. Makroekonomiskā stratēģija lielu
lomu pievērsa ierobežojošām fiskālajām un monetārajām politikām, algu kontrolei
un vairumā gadījumu fiksētam valūtas kursam. Mikro stratēģija ietvēra ātru
pāreju uz cenu liberalizāciju, lai gan vairākas būtiskas cenas, piemēram,
enerģijas, mājokļu un pamata patēriņa preču cenas bieži tika kontrolētas, tāpat
arī algas un valūtas kurss.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Otrā tipa reformas ietvēra
tādu likumu, noteikumu un institūciju attīstību un ieviešanu, kuri nodrošinātu
veiksmīgu uz tirgu orientētas ekonomikas darbību. Šīs reformas ietvēra lielu un
vidēja lieluma uzņēmumu privatizāciju; uz tirgu orientētas tiesību sistēmas un
institūciju izveidi un ieviešanu; komerciālo banku sektora attīstību un
piemērotas regulējošās infrastruktūras izveidi; darba tirgus regulācijas un institūciju
ieviešanu, kas saistītas ar bezdarbu un pensiju sistēmu.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Pirmā tipa reformas kopumā
centās samazināt subsīdijas un centrāli ieviestos noteikumus. Savukārt otrā
tipa reformas uzmanību pievērsa ne tikai diktatoriskās valsts varas
samazināšanai, bet arī stabila valsts aparāta izveidei, kas nodrošinātu stabilu
tirgus vidi. Tomēr šīm reformām bija nepieciešami resursi, lai ieviestu tirgum
draudzīgus likumus un cīnītos pret korupciju.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
Polija</h3>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
1990.gadā Polija bija pirmā valsts centrālajā un
Austrumeiropā, kas atjaunoja tirgus ekonomiku un sāka ieviest ekonomiskā šoka
programmu, kuras mērķis sastāvēja no trīs fundamentāliem uzdevumiem: 1)
makroekonomiskās stabilizācijas, 2) cenu liberalizācijas, 3)
pārstrukturizācijas un privatizācijas. Pirmie divi uzdevumi tika sasniegti
programmas sākuma posmā, taču pārstrukturizācijas un privatizācijas politikas
bija grūtāk ieviest.<span class="FootnoteCharacters"> </span>Lai gan šoka
terapijas rezultātā pieauga inflācija, samazinājās industriālā ražošana,
pieauga bezdarbs, samazinājās iedzīvotāju ienākumi, pieauga dzīves dārdzība,
palielinājās ienākumu nevienlīdzība, 1993.gadā Polijas ekonomika piedzīvoja
visstraujāko ekonomikas izaugsmi Eiropā.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
Čehoslovākija</h3>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Reformas Čehoslovākijā
1990.gadu sākumā ietvēra trīs būtiskus komponentus: 1) cenu liberalizāciju, 2)
algu regulāciju un 3) fiksēta valūtas kursa politiku. To rezultātā pieauga
inflācija, cēlās vispārējais cenu līmenis, samazinājās reālās algas un saruka
ekonomiskā aktivitāte, kā arī nedaudz pieauga bezdarba līmenis un iedzīvotāju
nevienlīdzība. 1990.gada vasarā, Čehoslovākijas valdība izvēlējās nebijušu
pieeju privatizācijas problēmu risināšanai un nolēma uzsākt masveida
privatizācijas programmu, tikai nedaudz izmantojot tradicionālās privatizācijas
tehnikas. Galvenais privatizācijas mērķis bija radīt tirgus struktūru, kas
veicinātu privāto uzņēmumu veidošanos – valsts atsacītos no uzņēmumu vadīšanas
un uzņemtos atbildību par likumu ieviešanu privātā sektora regulēšanai.<span class="FootnoteCharacters"> <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
Slovēnija</h3>
<div class="MsoBodyText" style="text-indent: 36.0pt;">
Bijušās Dienvidslāvijas daļa
līdz 1991. gadam. Reformas aizsākās Dienvidslāvijas republikā, taču ekonomikas
stagnācija izraisīja krīzi valdībā. Slovēnijas primārais uzdevums, uzsākot
reformas – ekonomiska un politiska neatkarība no Dienvidslāvijas. Slovēnija
izvēlējās pakāpenisku un pragmatisku reformu ceļu. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Galvenie reformu virzieni
– radīt institucionālo ietvaru tirgus ekonomikas funkcionēšanai (komplekss un
ilgstošs process), monetārā un fiskālā politika, kā arī tirdzniecības politika.
<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
1991.gadā ievieš jaunu valūtu. Par galveno
uzdevumu monetārajā politikā nosaka panākt cenu stabilizāciju. 1991. gadā uzsāk
finanšu institūciju reformu, kas uzlaboja nodokļu ievākšanas efektivitāti, kā
arī veicināja sabalansēta budžeta sastādīšanu. Attiecībā par tirdzniecības
politiku – koncentrējas uz eksportu orientētu stratēģiju, kā arī institucionālā
ietvara radīšanu. Privatizācijas process – pakāpenisks. 90.gadu sākumā veic
neefektīvo uzņēmumu pārstrukturizāciju, tikai pēc tam pievēršas privatizācijai,
taču nav vienotas stratēģijas un metodes, kā to darīt. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
Ungārija</h3>
<div class="WW-BodyText2">
PSRS
“satelītvalsts”, kurā politiskā vara Komunistiskajai partijai. Galvenais
reformu iemesls – stagnācija ekonomikā, ko izraisīja eksporta tirgus
samazināšanās uz Austrumiem, budžeta deficīts un ārējais parāds. Ungārija
reformas uzsāka 1987. gadā, īstenoja pakāpeniskas pārmaiņas. Galvenie reformu
virzieni bija strukturālas pārmaiņas ekonomikā, maksājumu bilances uzlabošana,
tirdzniecības liberalizācija, kā arī valsts uzņēmumu privatizācija. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
80.gadu beigās uzsāk ekonomikas liberalizāciju – valsts pārstāj maksāt
subsīdijas uzņēmumiem, veic cenu deregulāciju, atceļ importa ierobežojumus un
aizsardzības mehānismus vietējiem ražotājiem. Veic banku sektora deregulāciju,
sadalot funkcijas starp centrālo banku un komercbankām. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Lai uzlabotu maksājumu bilanci, Ungārijas valdība
atsakās maksāt subsīdijas uzņēmumiem, naudu novirzot mājokļiem, veselības
aprūpei utt. Uzlabojas ieņēmumi no nodokļiem. Taču vēl joprojām saglabājas
lieli publiskie izdevumi. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
80.gadu beigās Ungārijā netika īstenota privatizācija, bet gan valsts
uzņēmumu pārveidošana par SIA vai korporācijām. 1990.gadā sāk īstenot
centralizētu privatizācijas programmu, taču plašas diskusijas par
privatizācijas procesu un tā norisi, jo nepastāv noteikta stingra
privatizācijas kārtība, tiek izmantotas dažādas metodes <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
Baltijas valstis</h3>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Likumīga neatkarības atgūšana visām trīs Baltijas
valstīm bija tikai pirmais solis pretī ilgajām pārmaiņām: Rietumu- tipa
demokrātija, tirgus ekonomiku, un integrācija jaunajās internacionālajās
sistēmās. (tai skaitā ANO, ES un NATO) Neskatoties uz kopīgo iekārtu Padomju
laikā, Baltijas valstu attīstība dažādās jomās atšķīrās pārejas periodā.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Lozungi pārejās perioda valstīm, tāpat kā Baltijas
valstīm, bija vieni un tie paši: demokrātija, tirgus ekonomika, integrācija uz
Rietumiem. Visas trīs valstis izmantoja trīs savstarpēji nesaskanīgas un
papildinošas stratēģijas: drošības stiprināšana caur sadarbību uz Rietumiem
(mērķi – ES un NATO), kam seko ekonomiskā attīstība un līdzdalība, demokrātijas
nostiprināšanos, kopā papildina labklājības izaugsmi.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Līdzīgās stratēģijas tika īstenotas caur dažādiem
valstu darbības ceļiem. Pirmkārt, Lietuva izvēlējās veidot prezidentālu
politisko valsts sistēmu, kamēr Latvija un Igaunija – parlamentāru. Katrā
valstī veidojās visai dažāds partiju loks. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Otrkārt, attiecībā par ekonomiku – Lietuva ar
politiski spēcīgu prezidentu izvēlējās pakāpenisku ekonomikas reformu, kamēr
parlamentārā Igaunijas un Latvijas sistēma piekopa šoka terapiju.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Treškārt, attiecībā uz ārpolitiku – Igaunija
provocēja tās apjomīgo krieviski runājošo minoritāti izvēlēties pret Krieviju
konfrontējošu politiku, kamēr Lietuva ar nenozīmīgo krievu minoritāti kļuva
visiecietīgākā savā Austrumu politikā.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<h4 style="text-align: center;">
Igaunija</h4>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Monetārā reforma: Pozitīvs
apstāklis Igaunijas valsts naudas ieviešanai bija 11-ton zelta stieņu rezerves
no starpkaru perioda, kas bija noguldīti Anglijas, Šveices un Zviedrijas bankās
1940.gadā. Lielākā ietekme uz monetārās politikas reformām bija tās pavadošo
politiku pasākumos: banku reforma, fiskālā politika (PVN tika palielināts no 10%
līdz 18%, pamatlikme uzņēmējdarbības nodoklim 35%, kam sekoja personu ienākumu
nodokļa likmes palielināšanās no 33% līdz 50%.).<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
1992.gada maija visi
maksājumi un banku depozīti bija pieprasīti veikt kronās. Jaunais nacionālās
valūtas likums noteica, ka papildu naudas un rezervju depozīti var tikt
izsniegti vienīgi maiņā pret ārzemju maiņas kvīti. Tas nozīmēja, ka Igaunijas
Banka var izpirkt ik kronu neizejot no rezervēm.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Banku reforma: Valūtas
reformu lika pamatus tālākai banku reformai – divu nozaru banku sistēmas
izveidei. Igaunijas Banka tika veidota kā pilnīgi neatkarīga institūcija, lai
tādejādi tai nebūtu interešu noteicošas varas. Lai apgūtu cieši regulējošo
banku sistēmu no Ziemeļvalstīm, Igaunija izvairījās mainīties pieredzei ar
kaimiņiem – Latviju.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Inflācija: Strikti
koordinēta monetārā politika atspoguļojās ekonomiskajos pieauguma rādītājos. Ja
sākotnēji inflācija 1993.gadā bija 35%, tad 1998.gadā – 8%. Inflācijas izturību
daļēji izskaidroja cenu pielāgošana internacionālajam tirgum. Vēl viens faktors
kronas nepietiekamai novērtēšanai bija tās atkal ieviešanas laikā 1992.gadā.
Personu uzkrājumi un banku depozīti tika pārvērsti likmē desmit rubļi pret
vienu kronu. Lai mazinātu patērētāju slogu valsts deva subsīdijas transportam,
mājokļiem un enerģijai. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Tā kā ārzemju valūtas
trūka, tad kronu ātri piesaistīja vācu valūtai (Deutschmark), kam sekoja kronas
pārvērtēšana tikpat kā apar 600%. Šāds solis tika veikts, lai veicinātu
eksportu, kamēr tiktu aizsargāta vietējā produkcija no importa konkurences.
Importa cenu pieaugums, palielināja inflāciju un samazināja eksportētāju
intereses. Ārzemju valūtas ienākšana, aizņēmumi un ārzemju investīcijas
pārsniedza visas cerības, kas noveda pie bailēm no ekonomiskās pārkarsēšanās
1997.gadā.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Tirgus liberalizācija:
Pretēji Latvijai un Lietuvai, Igaunija nekavējoties atcēla jebkādus
ierobežojumus importam un eksportam. Tika dažādots tirgus un lauzta vienpusējā
atkarība no Padomju Savienības. Jau 1993.gadā Igaunija, izmantojot savas
atrašanās priekšrocības, nomainīja ciešās saistības ar Krieviju pret Somijas
tirdzniecības attiecībām. 1997.gadā tika panākta plaša tirdzniecība ar ES
valstīm.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Privatizācija:
Privatizācijas programma aizsākās 1990.gadā un tiek vērtēta kā vissekmīgākā no
visām bijušo PSRS valstu privatizācijā. MVU privatizācija aizsākās 1992 gadā un
1994.gadā jau bija pabeigta. Taču tālākas problēmas aizsākās ar 1993.gada
Igaunijas privatizācijas likumu, kas noteica privatizācijas tiesības uz īpašumu
visiem, kas dzīvojuši Igaunijā pēdējos 10 gadus, kā arī tiem, kas privatizējamā
uzņēmumā strādāja. Līdz ar to privatizācija pārvērtās par sava veida publsiko
izsoli. Augstā inflācija un efektīva īpašuma novērtēšanas mehānisma trūkums
noveda pie tā, ka īpašumus ieguva esošie to pārvaldītāji ar pazeminātām cenām.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<h4 style="text-align: center;">
Latvija</h4>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Latvijas Banka sekojot
Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumiem tiecās cieši kontrolēt monetāro
politiku, negarantējot valdības kredītus un beidzot subsidēšanu. Pārejas peroda
valūta Latvija tika ieviesta 1992.gadā – Latvijas rublis, kam sekoja lata
ieviešana 1993.gadā. Latvijas rublis palīdzēja valūtas nomaiņai no rubļiem uz
latiem. Lats tika tūlīt piesaistīts ārzemju valūtai. Valsts budžets bija ar
mazu vai vispār bez deficīta. Arī ārējie parādi strauji neauga.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Finansu sektora reformas
risinājās lēni. Bija vērojams progress restrukturizējot Latvijas Banku un
veidojot div-nozaru banku sistēmu. Ir pilnveidojams regulējošais un
institucionālais banku sektors.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Latvijas valsts lielākie
ienākumi bija no nodokļiem. Taču tos vairumā apgāja un nemaksāja. Arī
uzņēmējdarbības aktivitāte bija pārāk zema, lai iekasētu pietiekamus ienākumus
no nodokļiem. Tika noteikta stingrāka kontrole uz robežām kontrabandas
ienākšanai un patēriņa preču nodokļu iekasēšanai. Valdība tiecās samazināt valsts izdevumus. Līdz ar to daudzi
strādājošie pameta valsts iestāžu darbu. Paralēli pieauga korumpētība birokrātu
vidū. Valsts tiecās uz jebkuru cenu liberalizāciju, kas nereti saskārās ar
plašu sabiedrības reakciju. Valdība veic drastiska subsīdiju samazināšanu. Nocenoti enerģijas resursi noveda pie
to augstu patēriņu, īpaši urbanizētās teritorijās, un apjomīgām budžeta
subsīdijām enerģētikai. Nocenotais transports un telekomunikācijas noveda pie
to zemas kvalitātes servisa un kavēja gan servisa, gan to eksporta attīstību.
Savukārt īres un nomas maksas bija tik zemas, lai segtu ekspluatācijas
izmaksas. Tādejādi tika panākta mājokļu strauja nolietošanās un palielinājās
mājokļu saistītās budžeta subsīdijas. Publiskā sektora izmaksu samazināšana
kļuva nozīmīgs tālāko reformu jautājumu.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Problēmas: privatizācijā,
ārvalstu tiešajās investīcijās un sektoru restrukturizācijā un reorganizācijā.
Tika pārtraukta kolektīvu un valsts fermu – kolhozu darbība, transformējot tos
akciju uzņēmumos, un izdalot akcijas nodarbinātajiem. Arī mazo uzņēmumu
privatizācija norisinājās veiksmīgi. Taču būtiska gaušanās bija vērojama pie
vidējo un lielo uzņēmumu privatizācijas. Iemesls bija politikas neskaidrības un
trūkums pilsoņu jautājumos, atlīdzināšanas procedūra privātpersonām un stingri
noteiktas privatizācijas stratēģijas trūkums.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Attiecībā uz
internacionālo tirgu Latvija noteica dažus ierobežojumus eksportam, piemēram,
eksporta nodokli. Latvija kļūst par pirmo republiku no bijušās Padomju
Savienības, kas tirgu ar ārzemēm veido brīvu no jebkādas valdības ietekmes un
tās regulējumiem.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<h4 style="text-align: center;">
Lietuva</h4>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Liberalizācija (cenu,
tirgus, banku): 1991.gadā tika atbrīvotas pārtikas produktu un industriju
produktu cenas, kamēr valdība kontrolēja tikai dažu produktu - transporta,
telekomunikāciju un enerģijas cenas. 1992.gadā jau 85% cenas bija tirgus
noteiktas, tais skaitā pat kredīti. Vairums iedzīvotāja veica uzkrājumus, jo
nešaubīgi bija aizdomas par tikai augošām cenām. Reālās algas nepalielinājās
attiecīgi produktu cenām. Inflācija sasniedza astronomisku līmeni. 1992.gadā
rezultāts bija tāds, ka joprojām dažas preces bija subsidētas no valsts
līdzekļiem, patērētāju cenas bija uzaugušas par 1000%.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Lietuvas valdība strādāja pie izdevīgu nosacījumu
radīšanas, lai valstī ieplūstu imports un radītu iespējas izvērsties Lietuvas
uzņēmējiem ar eksportu. Īpašu uzsvaru lika uz tirgus attiecību izveidošanu ar
ES valstīm un Ameriku. 1990.gadā dibinot Lietuvas Banku, tai tika uzvelta
virkne pienākumu un atbildību par naudas emisiju, valūtas kursu kontroli un komercbanku
regulēšanu. Valdība, saglabājot subsīdijas enerģijai un dažām precēm, lai
tādejādi nāktu pretī patērētājiem, panāca, ka šīs nozares nevarēja veiksmīgi
attīstīties. 1994.gadā sākās jauns reformu vilnis, kas atvēra tirgu visām
nozarēm un tādejādi ļāva uzņēmējiem noteikt tirgus cenas.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Stabilizēšana (caur
reformām monetārā un fiskālā politikā): 1992.gadā joprojām valsts nauda lits
nebija gatavs ieviešanai. Tika ieviesta talonu norēķināšanās. Taču talonu
vērtība nemainīja inflācijas spiedienus. Tika ņemts vērā Starptautiskā Valūtas
fonda ieteikums noteikt daudz stingrāku inflācijas samazināšanas politiku, lai
sagatavotos jaunās valsts naudas – lita ieviešanai 1993.gadā. Rezultātā
inflācija noslīdzēja no 25% līdz 6,2% 3 mēnešu laikā. Tika garantēta lita
vērtības nesamazināšana un plūstošs valūtas kurss. 90to gadu vidū lits tika
piesaistīts Rietumu valstu valūtām. Valdība samazināja subsīdijas vairākām
nozarēm.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Lai atvieglotu iedzīvotāju nodokļu slogu, tie tika
samazināti. Tai pat laikā Lietuva piedzīvo nodokļu sistēma nodokļu neefektīvu
un vāji administrēšanu. Atklājās vairākas korumpēšanas iespējas apejot nodokļu
maksāšanu. Starptautiskais Valūtas fonds iesaka Lietuvas valdībai samazināt
izdevumus un saglabāt augstu nodokļu likmi.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Subsīdijas saglabājās tikai lauksaimniecībai. Tika ieviesta stingrāka
nodokļu kontrole ar ierobežojumiem to atlaidēs. Ātri pieauga ienākumi no
nodokļiem un valsts budžeta deficīts būtiski samazinājās. Līdz ar to 1995-1996
gadam tika pamatīgi stabilizēta.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Sekoja tirgus stabilizēšanas pārmaiņas. Līdz ar
neatkarības atjaunošanu, Krievija uzlika lielus nodokļus Lietuvas eksportam.
Vēlāk tas atspēlējās risinot jautājumu par tranzītu uz Kaļiningradu. Līdz ar to
1992 gadā Krievija ar Lietuvu parakstīja draudzīgu tirdzniecības sadarbības
līgumu. Taču pilnā apmērā šis līgums stājās spēkā tikai no 1995.gada. Līdz ar
to Lietuvas valdība sāka aizdomāties par plašāku tirgu uz Rietumiem un sāka
apsvērt ieguvumus no internacionālas tirdzniecības. Pirmā bija Zviedrija, ar
kuru Lietuvai 1992.gadā izdodas slēgt vienošanos par tirdzniecību, kam līdzi
nāca nodokļu atcelšana visām industriālajām patēriņa precēm. Sekoja aizvien
plašāka tirdzniecības sadarbība uz Rietumiem ar ES valstīm un ASV. Lietuvas
eksports uz Rietumiem palielinājās par no 15,3% līdz 53% un imports no Rietumu
valstīm palielinājās no 27,5% līdz 50%. Rezultātā lits kļuva daudz stabilāka
valūta tirgū un inflācija valstī samazinājās no 1993. līdz 1995.gadam.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Privatizācija: Lietuvā tika izmantotas vairākas
privatizācijas metodes – publiska parakstīšanās par akcijām; publiskā izsole;
pārdošana caur sarunām pie nosacījuma, ja ir tikai viens potenciālais pircējs;
nomāšana ar nosacījumu pirkt. Pirmā privatizācijas kārta norisinājās izmantojot
pirmo un otro no minētajām metodēm laikā no 1991. līdz 1995.gadam. Ar 1996.gadu
sākās pārrunas ar potenciālajiem pircējiem, to skaitā – ārzemju investoriem,
par lielo uzņēmumu privatizāciju.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<h4 style="text-align: left;">
Literatūra</h4>
<div class="MsoFootnoteText">
</div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-US">Change in Post-communist Countries. // The
Baltic States after Independence. Cheltenham, UK, Northamton, MA, US: Edwar
Elgar </span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-US">Frensch, R. (1997). Persistent Inflation
During Transition: The Czech and Slovak Case, 2., 3., 6. No <a href="http://www.lrz-muenchen.de/~oeim/frensch11.pdf">http://www.lrz-muenchen.de/~oeim/frensch11.pdf</a>,
apskatīts <st2:date day="7" month="11" w:st="on" year="2005"><st1:date day="7" month="11" w:st="on" year="2005">07.11.2005</st1:date></st2:date>.</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-US">Jezek, T. (1997). The Czechoslovak
Experience with Privatization. Journal of International Affairs, 50. Apskatīts <st1:date day="2" month="11" w:st="on" year="2005">02.11.2005</st1:date>., no EBSCO.</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-US">Kaminski B, (1999) “Hungary. Foreign Trade
Issues in the Contex of Accession to the EU”, The World Bank, Washington, D.C.,
</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-US">Kramer, M. (1995). Polish workers and the
post-communist transition, 1989-93. Europe-Asia Studies, 47. Apskatīts <st1:date day="2" month="11" w:st="on" year="2005">02.11.2005</st1:date>., no EBSCO.</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-US">M.Mrak, M.Rojec and C.Silva – Jauregui” (Eds.) “Slovenia. From
Yugoslavia to the European Union”, The World Bank, Washington, D.C, 2004;</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-US">Nelson J. M., (1994) (Eds.) “Precarious
Balance. Democracy and Economic Reforms in Eastern Europe”, Institute for
Contemporary Studies, </span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-US">Norgaard O., Johannsen L., SKak M.,
Sorensen R.H. (1999). Democracy and Institutional </span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-US">Smith D. J.., Pabriks A., Purs A., Lane T.
(2002). The Little country that could: Estonia’s economic return to Europe. //
The Baltic States Estonia, Latvia and Lithuania. London and New York: Taylor
& Francis Group Routledge</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-US">Svejnar, J. (2002). Transition Economies:
Performance and Challenges. Journal of Economic Perspectives, 16, 4-6. No <a href="http://www.nyu.cz/Schneider/Week1a.pdf">http://www.nyu.cz/Schneider/Week1a.pdf</a>,
apskatīts <st1:date day="7" month="11" w:st="on" year="2005">07.11.2005</st1:date>.</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-US">A World Bank Countr Study, Latvia The
Transition to a Market Economy, Washington, 1993. - xvi - xvii</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-US">World Development Report 1996 “From Plan to Market”,</span></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<br /></div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2683244962315653502.post-3260543315984146822012-11-17T15:15:00.001+02:002012-11-17T15:17:09.563+02:00Politiku ietekme uz nevienlīdzību<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: right;">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;">(2005.gada oktobris.)</span></div>
<div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 18.0pt;">
</div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 18.0pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
<b>Nevienlīdzības
definīcija: <o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 54.0pt; mso-list: l2 level1 lfo6; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Wingdings; mso-bidi-font-family: Wingdings; mso-fareast-font-family: Wingdings;">Ø<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><i><u>Funkcionālā nevienlīdzība </u></i>– nevienlīdzība,
kas izriet no tirgus ekonomikas darbībām, vērstām uz risku uzņemšanos,
uzņēmējdarbību, prasmju pilnveidošanu un pielāgošanu, kā arī uzkrājumu
veidošanu. </div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 54.0pt; mso-list: l2 level1 lfo6; tab-stops: list 54.0pt; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Wingdings; mso-bidi-font-family: Wingdings; mso-fareast-font-family: Wingdings;">Ø<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><i><u>Disfunkcionālā nevienlīdzība </u>– </i>nevienlīdzība, kas izriet no iespēju
ierobežotības, diskriminācijas, sociālās un politiskās izstumšanas no noteiktām
sabiedrības grupām, kā arī no koloniālā mantojuma, politiskajām saitēm vai
pārmantota labklājības līmeņa. <b><o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<b>Kas ietekmē nevienlīdzības rādītāju izmaiņas - kādas politikas
īstenot<o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Tradicionālie nevienlīdzības
cēloņi<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/handouts1.doc#_ftn1" name="_ftnref1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a>:</div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 36pt; text-align: justify; text-indent: -18pt;">
</div>
<ul>
<li><span style="text-indent: -18pt;">Dabas resursu ekspluatācija sastāda lielu
proporciju no IKP;</span></li>
<li><span style="font-family: Wingdings; text-align: justify; text-indent: -18pt;"><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;"> </span></span><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Nevienlīdzīga pieeja izglītībai;</span></li>
<li><span style="font-family: Wingdings; text-align: justify; text-indent: -18pt;"><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;"> </span></span><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Zemes īpašumu nevienlīdzīgs sadalījums;</span></li>
<li><span style="font-family: Wingdings; text-align: justify; text-indent: -18pt;"><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;"> </span></span><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Nevienlīdzība starp pilsētām un laukiem;</span></li>
<li><span style="font-family: Wingdings; text-align: justify; text-indent: -18pt;"><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;"> </span></span><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Augsta nabadzība apgrūtina cīņu pret
nevienlīdzību;</span></li>
</ul>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Jaunie nevienlīdzības cēloņi:</div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 36.0pt; mso-list: l5 level1 lfo2; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
</div>
<ul>
<li><span style="font-family: Wingdings; text-indent: -18pt;"><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;"> </span></span><span style="text-indent: -18pt;">Attīstības valstīs – stabilizācijas un
strukturālās pielāgošanas programmas;</span></li>
<li><span style="font-family: Wingdings; text-align: justify; text-indent: -18pt;"><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;"> </span></span><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Privatizācija, industriālā kapitāla pārdale;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Darba tirgus institucionālās struktūras
izmaiņas;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Valsts nodokļu pārnešanas programmas;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Nepārdomāta ekonomiskā politika;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Ekonomikas liberalizācija;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Jaunās tehnoloģijas un to iespaids uz
darbaspēku;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Makroekonomikas stabilizācija, kas bremzē
ekonomisko attīstību un nespēj finansēt labklājības politikas. </span><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/handouts1.doc#_ftn2" name="_ftnref2" style="text-align: justify; text-indent: -18pt;" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[2]</span></span></span></a></li>
</ul>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 36.0pt; mso-list: l5 level1 lfo2; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/handouts1.doc#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<b>Pro-poor growth </b>(uz nabadzīgajiem orientēta izaugsme)<b><o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 36.0pt; mso-list: l0 level1 lfo3; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
</div>
<ul>
<li><span style="text-indent: -18pt;">Aizvērt izglītības iespēju plaisas – tendence
samazināt arī ienākumu nevienlīdzību;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Veselības pakalpojumu pieejamības palielināšana;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Nacionālo ienākumu, īpašumu pārdale – atkarīga
no valdības izdevumiem un nodokļu politikas. Daudzās valstīs nodokļu pārnešana
(fiscal transfers) veiksmīgi sašaurina izteiktas nevienlīdzības gadījumus;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Ienākumu mobilizēšana - nodokļu iekasēšana,
investīcijas sfērās, kurās darbojas vairāk nabadzīgo iedzīvotāju;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Pēdējie atklājumi – pastāv sakarības starp
lauksaimniecības sfēras izaugsmi, agrārajām reformām un nevienlīdzības
apkarošanu.</span><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/handouts1.doc#_ftn3" name="_ftnref3" style="text-align: justify; text-indent: -18pt;" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[3]</span></span></span></a></li>
</ul>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 36.0pt; mso-list: l0 level1 lfo3; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/handouts1.doc#_ftn3" name="_ftnref3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<b>Politikas risinājumi – vidēju ienākumu valsts <o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Sociālās struktūras reformas ir
ienākumu pārdales un labklājības sistēmu ziņā. Drošības tīkli VS aktīvas
nodarbinātības politikas = trūcīgo slāņu aizsardzība VS sociālās kohēzijas
veicināšana:</div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 36.0pt; mso-list: l1 level1 lfo4; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
</div>
<ul>
<li><span style="text-indent: -18pt;">Jaunu darbavietu radīšana;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Algas – valstij jāiestājas par algu standartu
noteikšanu pat brīvā tirgus apstākļos, jo algu atšķirības šajās valstīs nav
saskaņotas ar darba produktivitāti, jānovērš zemās samaksas valsts budžeta
sektorā;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Izglītība – trūcīgiem bērniem, svarīgākais ir
nodrošināt iespējas izglītības turpināšanai pēc nopelnu sistēmas. Nodrošinājumā
ietilpst arī materiāls atbalsts – brīvpusdienas, palīdzība ar mācību materiālu
iegādi;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Profesionālā apmācība (</span><i style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">training</i><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">);</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">MVU atbalstīšana – palīdzība sastādīt biznesa plānus,
kredīti mazajam biznesam;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Lauksaimniecības politikas pārskatīšana un
palīdzība lauku iedzīvotājiem;</span></li>
<li><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Mērķis atbalstīt strādājošos (vai bez darba
palikušos) trūcīgos.</span><span class="MsoFootnoteReference" style="text-align: justify; text-indent: -18pt;"><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;"><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/handouts1.doc#_ftn4" name="_ftnref4" style="text-align: justify; text-indent: -18pt;" title="">[4]</a></span></span></span></li>
</ul>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<b>Teorētiskie/ klasiskie politikas risinājumi nabadzīgajām, parasti
Āfrikas valstīm: <o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<b>Trīs <i>A:<o:p></o:p></i></b></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 36.0pt; mso-layout-grid-align: none; mso-list: l4 level1 lfo5; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-autospace: none; text-indent: -18.0pt;">
</div>
<ul>
<li><i style="text-indent: -18pt;">Access. </i><span style="text-indent: -18pt;">Piemēram, medicīnas pakalpojumu pieejamības uzlabošana teritorijās, kur
trūkst medikamentu un kvalificēta darbaspēka;</span></li>
<li><i style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Affordability. </i><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Minimālo veselības un izglītības pakalpojumu cenas
palielina nevienlīdzību. Tas izraisa divējādu efektu – vai nu krītas
sabiedrības veselības/ izglītības stāvoklis, vai arī – ja indivīds nolemj
atļauties šos pakalpojumus – strauji palielinās nabadzības līmenis;</span></li>
<li><i style="text-align: justify; text-indent: -18pt;">Accountability.</i><span style="text-align: justify; text-indent: -18pt;"> Pat ja pakalpojumi ir pieejami, nabadzīgie
iedzīvotāji bieži vien tos neizmanto. Piemēram, Indijas pieredze liecina, ka
nabadzīgajos reģionos – pat pēc bezmaksas pakalpojumu nodrošināšanas –
nabadzīgākā sabiedrības daļa izvēlējās privātu dziednieku pakalpojumus.
Pētījumi šo situāciju skaidro vienkārši ar pakalpojumu centru un to darbaspēka
manipulācijām ar darba laiku. Slimnīcas tiek slēgtas vai arī tajā praktizējošie
ārsti neatrodas uz vietas. To iespējams risināt ar pakalpojumu sniedzēju
monitoringu vai arī ar citādu – sabiedrībā balstītu (community based)
pakalpojumu sniegšanas sistēmu. (63/64)</span><span class="MsoFootnoteReference" style="text-align: justify; text-indent: -18pt;"><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;"><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/handouts1.doc#_ftn5" name="_ftnref5" title="">[5]</a></span></span></span></li>
</ul>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 36.0pt; mso-layout-grid-align: none; mso-list: l4 level1 lfo5; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-autospace: none; text-indent: -18.0pt;">
<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 36.0pt; mso-layout-grid-align: none; mso-list: l4 level1 lfo5; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify; text-autospace: none; text-indent: -18.0pt;">
<span class="MsoFootnoteReference"><span class="MsoFootnoteReference"><br /></span></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 36pt; text-align: justify; text-indent: -18pt;">
<b style="text-indent: -18pt;">Pārskats par galvenajām teorijām un autoriem</b></div>
<div class="MsoNormal">
<b style="text-align: justify;"><br /></b></div>
<table border="1" cellpadding="0" cellspacing="0" class="MsoNormalTable" style="background-color: white; text-align: center; width: 568px;">
<tbody>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<strong><span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Izaugsmes ietekme uz
ienākumu pārdali, nevienlīdzību </span></strong></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
.</div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Dollar and Kraay (2002)</span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Nav ietekmes</span></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Easterly (1999)</span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Nav ietekmes</span></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Chen and Ravallion (1997),
(2001)</span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Nav ietekmes</span></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Deininger and Squire (1996)<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Fields (2001)<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Kuznetz (1955)<o:p></o:p></span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Nav ietekmes<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Negatīva <o:p></o:p></span></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<strong><span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Ienākumu nevienlīdzības
ietekme uz izaugsmi </span></strong></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
.</div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div style="margin-bottom: .0001pt; margin: 0cm; text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Forbes
(2000)</span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Pozitīva</span></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Li and Zhou (1998)</span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Pozitīva</span></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Barro (2000)</span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Nav ietekmes</span></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Lopez (2004)</span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Nav ietekmes</span></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Alesina and Rodrik (1994)</span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Negatīva </span></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Perotti (1996)<o:p></o:p></span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Negatīva<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<strong><span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Īpašumu nevienlīdzības
ietekme uz izaugsmi</span></strong></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
.</div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Deininger and Squire (1998)</span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Negatīva</span></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Birdsall and Londono (1997)<o:p></o:p></span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Negatīva</span></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<strong><span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Valdības ienākumu
pārdales politiku ietekme uz izaugsmi </span></strong></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
.</div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Easterly and Rebelo (1993)</span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Pozitīva</span></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 291.0pt;" valign="top" width="388"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Perotti (1996)</span></div>
</td>
<td style="padding: 2.25pt 2.25pt 2.25pt 2.25pt; width: 135.0pt;" valign="top" width="180"><div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: Verdana, sans-serif; font-size: 7.5pt;">Pozitīva</span></div>
</td>
</tr>
</tbody></table>
<div class="MsoNormal" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div>
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoNormal">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/handouts1.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a> <span style="font-size: 10.0pt;">Cornia A. G., Court J., <i>Inequality, Growth and Poverty in the Era of Liberalization and
Globalization, </i>WIDER, Policy Brief No. 4., 2001., <a href="http://www.wider.unu.edu/publications/publications.htm">http://www.wider.unu.edu/publications/publications.htm</a>,
skatīts 27.09.2005.</span><span style="font-size: 8.0pt; mso-bidi-font-size: 10.0pt;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn2">
<div class="MsoNormal">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/handouts1.doc#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-size: 10.0pt; mso-bidi-font-size: 12.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-size: 12.0pt; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span style="font-size: 10.0pt; mso-bidi-font-size: 12.0pt;"> </span><span style="font-size: 10.0pt;">Heshmati Almas, <i>The
relationship between Income Inequality, Poverty and Globalization</i>, Research
Paper No. 2005/37, United Nations University World Institute for Development
Economics Research (UNU/WIDER), <a href="http://www.wider.unu.edu/publications/publications.htm">http://www.wider.unu.edu/publications/publications.htm</a>,
skatīts 26.09.2005. <o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn3">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/handouts1.doc#_ftnref3" name="_ftn3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></a> UNDP Human Development
Report, Chapter 2, 2005. <a href="http://hdr.undp.org/reports/global/2005/">http://hdr.undp.org/reports/global/2005/</a>,
skatīts 21.09.2005.</div>
</div>
<div id="ftn4">
<div class="MsoNormal">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/handouts1.doc#_ftnref4" name="_ftn4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span style="font-size: 10.0pt;"> Mikhalev Vladimir, <i>Inequality and Transformation of Social Structures in Transitional
Economies</i>, United Nations University World Institute for Development
Economics Research (UNU/WIDER), 2000. <a href="http://www.wider.unu.edu/publications/publications.htm">http://www.wider.unu.edu/publications/publications.htm</a>,
skatīts 26.09.2005. <o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn5">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/handouts1.doc#_ftnref5" name="_ftn5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></a> UNDP Human Development
Report, Chapter 2, 2005. <a href="http://hdr.undp.org/reports/global/2005/">http://hdr.undp.org/reports/global/2005/</a>,
skatīts 21.09.2005.</div>
</div>
</div>
<br />
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 36pt; text-indent: -18pt;">
<br /></div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2683244962315653502.post-10907707798033087102012-11-10T19:41:00.002+02:002012-11-10T19:41:34.682+02:00Politisko lēmumu pieņemšanas modeļi<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="text-align: justify;">
Kā būtiskākie politisko lēmumu pieņemšanas (turpmāk PLP) procesa komponenti ir lēmumu pieņemšanas modeļi, kas lielā mērā nosaka politikas turpmāko gaitu konkrētās problēmas risināšanā. „Politisko lēmumu pieņemšana ir sarežģīts dinamisks process, kura hiperkompleksā struktūra adekvātu teorētisku modeļu izstrādē rada plašu problēmu. Hārvardas universitātes profesora B.Nelsona piezīmē, ka, „ja ņemt vērā to uzdevumu apjomu, ar kuru jātiek galā speciālistiem, kļūst skaidrs, ka aptveroša modelēšana pagaidām ir <span style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;">ārpus nozares iespējām” [B.Nelsons 1999:
552]”</span><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn1" name="_ftnref1" style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span></span></a><span style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;">
Lai izprastu katra modeļa iespējas un ierobežojums, apakšnodaļās tiek
apskatītas vadošās politisko lēmumu pieejas, kas praksē būtiski ietekmē
politikas gaitu un lēmumu pieņemšanas alternatīvu izvēli.</span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<h2 style="text-align: center;">
Biheiviorisma modelis</h2>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Biheiviorisma pieeja politikas analīzei
radās 1920 – 1930-tajos gados Čikāgas universitātē, par klasisko pamatlicēju
kļūstot G.Lasvelam [G.Lasswell]. Pieejas pamatā ir pieņēmums, ka politiska
lēmuma pieņemšana ir cilvēka uzvedības forma, kas tiek regulēta ar tādiem
psiholoģiskiem mehānismiem kā stimuli un motīvi, uzstādījumi un reakcijas.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
G.Lasvela modelī atspoguļojas trīs
politiskā procesa līmeņi. Makro politiskajā līmenī notiek cilvēku galveno jeb
„atslēgas” vērtību (resursu) pārdale ar valsts institūcijām. Mikro līmenis – tā
ir cilvēka individuālā uzvedība, kuru ietekmē cilvēka psiholoģiskās īpatnības.
Mezo līmenis nodrošina privāto motīvu un publisko interešu savienošanos. Šāda
savienošanās pēc G.Lasvela domām nereti notiek personisko interešu sublimācijas
ceļā: atbrīvojot savu ego politiķis konvertē personīgās problēmas publiskajās.
Tomēr par galveno instrumentu savienošanās procesam kalpo institūcijas
(saistīti ar valsti, izglītību, labklājību un tml.), kas nosaka svarīgākās
vērtības. Tieši to ietekmē personām, pieņemot politiskus lēmumus, personiskie
motīvi pakāpeniski pāriet publiskajās interesēs.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn3" name="_ftnref3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Kopumā biheiviorisma koncepcija
tika izstrādāta balstoties uz publiskajiem institūtiem, interesēm un vērtībām,
iekļaujot politisko lēmumu pieņemšanā iesaistīto personu psiholoģijas izpēti.
Lai arī biheiviorisma koncepcija nenoliedza informācijas ieguves un analīzes
nozīmi PLP procesā, jautājums par politiskā lēmuma racionālo pamatojumu vienmēr
palika tā perifērijā. Teorētiskas atbildes uz šiem un citiem jautājumiem tiek
turpmāk atklātas tā saucamajā ierobežotās racionalitātes pieejā.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn4" name="_ftnref4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<h2 style="text-align: center;">
Ierobežotās racionalitātes lēmumu pieņemšanas modelis</h2>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Ierobežotās racionalitātes pieejas
pamatlicējs ir Herberts Saimons
(Herbert Simon). Konstruējot pieeju viņš vadījās no tā, ka valsts institūcijas
nemitīgi saduras ar sabiedriskajiem izaicinājumiem, kas prasa nopietnu
izpratni. Līdz ar to pārvaldes lēmumu interpretēšanai viņš piedāvāja izmantot
kognitīvo pieeju, vērstu uz zināšanu un zināšanu struktūru lomas noskaidrošanu
PLP procesā. Par galveno lēmumu pieņemšanas aģentu Herberts Saimons uzskatīja
valsts kā hierarhiskas institūcijas veidojumu, iekļaujot sevī indivīdus un to
grupas, apvienību vienotiem mērķiem.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn5" name="_ftnref5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></a><span style="background: yellow; mso-highlight: yellow;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Viņš noliedza tā saucamās visaptverošās racionalitātes pieeju, jo
uzskatīja, ka, pirmām kārtām, cilvēka domāšanas iespējas ir limitētas, jo ne
vienmēr ir iespējams adekvāti reaģēt uz situācijas nenoteiktību. Pietam,
organizācijai kā lēmumu pieņemšanas centram reti kad ir pilnīgi visa
nepieciešamā informācija. Bet galvenais nav pilnīgas skaidrības attiecībā uz
kopējiem mērķiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību būtu iespējams novērtēt
problēmas raksturu un risināšanas dizainu.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn6" name="_ftnref6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Pēc Herberta Saimona domām, racionālajā politikas veidošanā jāiekļauj
šādi pasākumi:<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 28.05pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo3; tab-stops: 28.05pt; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<!--[if !supportLists]-->1.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->informācijas
apkopošana – jāapkopo esošās un iespējamās problēmas un iespējas, saistībā ar
konkrēto lēmumu;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 28.05pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo3; tab-stops: 28.05pt; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<!--[if !supportLists]-->2.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->jāidentificē
visas izvēles – jānosaka un jāizvērtē visas iespējamās izvēles;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 28.05pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo3; tab-stops: 28.05pt; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<!--[if !supportLists]-->3.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->izvēļu
seku izvērtēšana – jāspēj prognozēt kādas katrai izvēlei varētu būt sekas,
tādējādi redzot visus ieguvumus un zaudējumus;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 28.05pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo3; tab-stops: 28.05pt; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<!--[if !supportLists]-->4.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->cēloņu-seku
izvērtējums – informācija ir jāsavieno ar kritērijiem, lai redzētu, kas, ko
rada, uzlabo vai novērš;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; margin-left: 28.05pt; margin-right: 0cm; margin-top: 0cm; mso-list: l0 level1 lfo3; tab-stops: 28.05pt; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<!--[if !supportLists]-->5.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->atzīto izvēļu izvēlēšanās – izvērtējot iespējas,
sekas, ieguvumus un zaudējumus var izvēlēties optimālāko politiku.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn7" name="_ftnref7" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[7]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Personām, kuras pieņem lēmumu,
kompleksa problēma ir jāsadala elementāros redzējumos. Saimons saskatīja divu
veidu problēmas: pietiekoši strukturētas (well-structured) un nepietiekoši
strukturētas (ill-structured), norādot, ka rutīnu izpildei padodas tikai
pirmās. Līdz ar to viņš uzskatīja par nepieciešamu kompleksās problēmas
sašķelt, tādejādi politiķis vai administrators rod iespēju katrai kompleksās
problēmas daļai izstrādāt risināšanas projektus.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn8" name="_ftnref8" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[8]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Politikas veidotājiem rīkojoties atbilstoši racionālajam modelim, viņi,
pirmkārt, diezgan precīzi noteiktu savus mērķus un noteiktu mērķu panākumu
līmeņus, kas viņus apmierinātu. Tad viņi apspriestu pēc iespējas vairāk
alternatīvas, kuras ļautu sasniegt šos mērķus. Tad viņi sistemātiski sakārtotu
alternatīvas, izvērtējot izmaksas un ieguvumus, līdz ar to izvēloties
alternatīvu, kas ļautu sasniegt mērķi pie viszemākajām izmaksām.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn9" name="_ftnref9" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[9]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Herberta Saimona pauž viedokli, kas liecina par fragmentācijas negatīvo
efektu problēmas risināšanā: „Kad daudzi aktieri ir iesaistīti un viņi iesaistās
un iziet no procesa, racionalitāte, kas varētu raksturot vienotu lēmumu
pieņemšanas struktūru, kļūst grūti izprotama un neaptverama. Dalībnieki
nepavisam nerisina problēmas. Viņi nav pietiekoši precīzi noteikuši savus
mērķus un ar nepietiekošu uzmanību identificējuši savas problēmas.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn10" name="_ftnref10" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[10]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span style="background: yellow; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-highlight: yellow;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Lai arī Herberta Saimona pieeja ieguva ļoti lielu atzinību un atbalstu,
tā tika arī kritizēta. Viens no kritikas novirzieniem kļuva par pamatu
inkrementālai lēmumu pieņemšanas pieejai.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<h2 style="text-align: center;">
Inkrementālais lēmumu pieņemšanas modelis</h2>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
Inkrementālās koncepcijas pamatlicējs ir Čārlzs Lindbloms (Charles
Lindblom). Saskaņā ar inkrementālo modeli ir iespējams izcelt sekojošus
nemainīgus elementus:<o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-style: italic; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->varas sadalījuma gadījumā PLP – tas ir abpusēju pielāgošanos un
dalībnieku konkurences process, sevī ietverot smagu cīņu un ilgstošu
kaulēšanos;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-style: italic; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->lēmumu pieņemšanā galvenā nozīme ir ne tik daudz racionālais ideālo
kopējo mērķu pamatojums, cik atšķirības indivīdu un grupu interesēs pieņemot
vienu vai otru normatīvo aktu;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-style: italic; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->teorētiskai PLP analīzei ir nebūtiska loma, ņemot vērā pastāvīgo
zināšanu, informācijas, resursu, laika, cilvēka ierobežoto intelektuālo spēju
deficītu, kā arī pastāvīga sociālās vides nenoteiktība, kas slikti padodas
kontrolei;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-style: italic; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->nepieciešams orientēties nevis uz optimāliem, bet gan uz margināliem
risinājumiem, kas nodrošina nevis radikālas izmaiņas, bet gan pietuvina
problēmas atrisināšanai.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: Symbol; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-bidi-font-style: italic; mso-fareast-font-family: Symbol;">·<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span></span><!--[endif]-->nepieciešams rīkoties pakāpeniski, „maziem soļiem”, lielās problēmas
sašķeļot mazākās.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn11" name="_ftnref11" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[11]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
Tā vietā, lai sāktu izvērtēt katru programmu vai no jauna izvirzītu
jautājumus, lēmumu pieņēmēji pašreizējo darbu pasniedz kā tādu, kas ir uzdots
un veido mazas, inkrementālas, minimālas izmaiņas pašreizējā rīcībā. Veicot
šādus labojumus, viņiem nav vajadzīgas debates par sarežģītām un tālejošām
izmaiņām, viņiem nenākas izšķiest daudz laika definējot savus mērķus un
salīdzinot pašreizējo attiecību stāvokli un mazus labojumus, kuri tiks veikti
pašreizējā uzvedībā, ir pilnībā realizējami.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn12" name="_ftnref12" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[12]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
Č. Lindbloma (Lindblom) politikas veidotājam iesaka:<o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
<!--[if !supportLists]-->1.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->definēt un sakārto pēc nozīmes valdošās vērtības;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
<!--[if !supportLists]-->2.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->noteikt mērķi, kas sakrīt ar šīm vērtībām;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
<!--[if !supportLists]-->3.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->noteikt visas iespējamās izvēles vai līdzekļus, lai šos mērķus
sasniegtu;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
<!--[if !supportLists]-->4.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->izskaitļo izvēļu sekas un tos salīdzināt;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
<!--[if !supportLists]-->5.<span style="font-size: 7pt; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->izvēlēties iespēju vai iespēju kombinācijas, kas varētu uzsvērt
vērtības, kuras tika izvēlētas kā nozīmīgākās.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn13" name="_ftnref13" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[13]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
Izmaiņas dienaskārtībā rodas diezgan regulāri un neinkrementāli. Bet
inkrementālisms var joprojām raksturot alternatīvu rašanos. Līdzko politikas
veidotāji izlemj no kurām alternatīvām izvēlēties, viņi pievēršas idejām un
pieejām ar kurām viņi jau ir pazīstami.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn14" name="_ftnref14" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[14]</span></span><!--[endif]--></span></span></a> Dienaskārtība ir
spējīga mainīties pēkšņi – ar jaunas administrācijas radīšanu, krīzes
situācijās un dažādās citās situācijās.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn15" name="_ftnref15" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[15]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
Inkrementālais
modelis arī tika pakļauts kritikai. Tā oponenti izvirzīja virkni nopietnu
apgalvojumu. Pirmām kārtām, inkrementālisms tika pasludināts par marginālu un
konservatīvu pieeju, kas, bloķējot visas neatliekamās radikālās alternatīvas,
var novest pie nosprostojuma un stagnācijas. Pietam, daudzi zinātnieki to
uzskatīja par nesistemātisku un neobjektīvu, piešķirot pārlieku lielu lomu
subjektīviem un konjuktūras vērtējumiem lēmumu pieņemšanas dizainā. Visbeidzot,
inkrementālisma vājums slēpjas apstāklī, ka lēmumu pieņemšanas modeļa izstrādē
tas nebija lētāks par racionālās pieejas analogu. Pēc kopējiem slēdzieniem, šī
pieeja varētu darboties tikai šauros rutīnu, stabilos, bezkonfliktu un
paredzamu lēmumu, pārsvarā īslaicīgu un vienkāršu uzdevumu diapazonā.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn16" name="_ftnref16" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[16]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Pieejas trūkums ir arī tāds, ka tiek
apskatītas tikai galvenās vērtības un tikai tām tiek piemeklētas izvēles
(iespējas).<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn17" name="_ftnref17" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[17]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18pt;">
<br /></div>
<h2 style="text-align: center;">
„Mixed - scanning” lēmumu pieņemšanas modelis</h2>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Līdz ar iepriekš aplūkotajām
lēmumu pieņemšanas pieejām rodas jautājums, vai ir iespējams izveidot modeli,
kas sevī apvienotu ierobežotās racionalitātes un inkrementālās teorijas
pozitīvos aspektus un novērstu to nepilnības. Bija vairāki mēģinājumi, no
kuriem vispazīstamākais ir „Mixed - scanning” modelis, kuru izstrādāja Džordža Vašingtona
Universitātes profesors A.Etzioni.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Lai arī A.Etzioni izmantoja dažas Saimona un Lindbloma idejas, viņu
neapmierināja nedz pirmā racionālisms, nedz otrā inkrementālisms. Vēloties
pārvarēt abu pieeju vājās puses, viņš PLP procesam piedāvā citu loģiku. Pēc
viņa domām ir jāsāk ar plašu, „horizontālu”, skanēšanu viscaur problēmai, lai
atrastu vissvarīgākos sektorus, un tikai pēc tam pāriet pie detalizētas
„vertikālās” atsevišķu to sastāvdaļu alternatīvu analīzes. Pie tam Etzioni
izdalīja divu veidu valstiskos lēmumus: „fundamentālie” (stratēģiskie
ilgtermiņa lēmumi) un „inkrementālie” (rutīnas), pasvītrojot to, ka
fundamentālie lēmumi nosaka valsts politikas virzību un veido rāmjus, kuros
tiek pieņemti inkrementālie lēmumi.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
1988. gadā viņš noformulē tēzi par
to, ka zinātniskie priekšstati, saskaņā ar kuriem cilvēki cenšas atrast
visefektīvākos līdzekļus mērķa sasniegšanai, principā ir novecojusi un ir
aizstāta ar izpratni, ka, izvēloties līdzekļus, cilvēks pamatā vadās pēc
emocijām un vērtību sistēmas, un tikai otrām kārtām – loģiski–empīriskajiem
secinājumiem.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn18" name="_ftnref18" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-fareast-language: EN-US;">[18]</span></span><!--[endif]--></span></a> Līdz ar
to nonākam pie neracionālā lēmumu pieņemšanas modeļa.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<h2 style="text-align: center;">
„Atkritumu tvertnes” lēmumu pieņemšanas modelis</h2>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Maikls Koens
(Michael Cohen), Džeimss Marčs (James March) un Johans Olsens (Johan Olsen)
piedāvā skatīt lēmumu pieņemšanu kā “organizētu anarhiju”. <span lang="DE">Organizētajām anarhijām ir trīs galvenās
īpašības: apšaubāmas izvēles, neskaidras tehnoloģijas un mainīga līdzdalība.
Cilvēki ne visai precīzi definē savas izvēles, tāpat kā politiskie aktieri
bieži nespēj noteikt savus mērķus. Neskaidras tehnoloģijas nozīmē, ka organizētās
anarhijas dalībnieki ne visai skaidri izprot organizācijas struktūras procesus.
Dalībnieki piedalās un iziet no lēmumu pieņemšanas, līdz ar to padarot šādu
organizāciju robežas salīdzinoši neskaidras.</span><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn19" name="_ftnref19" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[19]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="DE"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<span lang="DE">Izvērtējot
šādas organizācijas vai lēmumu pieņemšanas struktūras, jāņem vērā četras
plūsmas: problēmas, risinājumi, dalībnieki un izvēles iespējas. Katra no
straumēm pastāv pati par sevi, lielākoties nesaistīta ar pārējām. Kā Marčs
(March), Olsens (Olsen) un Koens (Cohen) atzīst, šāda veida organizācijas “ir,
pēc problēmām alkstošu izvēļu, jautājumu un asociāciju alkas pēc lēmumu
pieņemšanas situācijām, kurās tās varētu tikt izklāstītas, risinājumu alkas pēc
jautājumiem, kuriem tie varētu būt kā atbildes un lēmumu pieņēmēju meklēšanas
pēc darba, kopsajaukums.” Tiklīdz izvēles iespējas ienāk organizācijā, dažādi
dalībnieki, katrs ar saviem resursiem, tiek iesaistīti. Izvēlei tiek piedāvātas
dažādas problēmas un risinājumi. Līdz ar to, izvēles iespējas ir “atkritumu
tvertne“, kurā dalībnieki saliek dažādas problēmas un risinājumus. Atkritumu
sajaukums vienā tvertnē ir atkarīgs no pieejamo tvertņu sajaukuma, no
apzīmējuma, kas ir piesaistīts alternatīvajām tvertnēm, no tā, kādi atkritumi
pašlaik tiek ražoti un no ātruma kādā atkritumi tiek savākti un novirzīti no
skatuves.</span><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn20" name="_ftnref20" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[20]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="DE"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoBodyTextIndent" style="line-height: 150%; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<span lang="DE">Šajā modelī
lēmumu pieņēmēji īpaši necenšas meklēt problēmu risinājumus, drīzāk risinājumi
meklē problēmas. Netiek iets cauri noteiktajai rutīnai: problēmas definēšana,
iespējamo risinājumu apspriešana, alternatīvu izvērtēšana atbilstoši to spējai
atrisināt problēmu pie zemākām izmaksām. Problēma tiek risināta tikai tad, ja
noteikta problēmu, risinājumu un dalībnieku kombinācija izvēles situācijā to
padara iespējamu. Ne vienmēr problēmai tiek piemeklēts atbilstošs risinājums.</span><a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftn21" name="_ftnref21" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-font-style: italic; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[21]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="DE"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Attiecībā uz “atkritumu tvertnes“
pieeju ir jāpiezīmē, ka praksē visai bieži nākas saskarties ar šādu problēmu
risināšanas pieeju. No vienas puses ir taisnība – nav nepieciešams meklēt
problēmas, jo tās pašas sevi pieteiks. Resursi ir ierobežoti un pastāv daudz dažādu
sevi pieteikušu problēmu. Dienaskārtība tā jau piesātināta ar dažādu problēmu
risināšanu un, tā kā mūsu valsts joprojām ir savā ziņā pārejas periodā
(postsociālisma valsts), nereti tie ir fundamentāli un reformatoriski
jautājumi. Turpretim no otras puses, gaidīt, kad problēma sevi pati pieteiks,
ir aplami, jo situācija var kļūt nekontrolējama vai arī tās risināšanā būs
nepieciešami daudz lielāki līdzekļi salīdzinot ar tiem, kas būtu nepieciešami
tās atrisināšanai sākotnējā stadijā.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Tagad viela pārdomām - ar kādu (-iem) politisko lēmumu pieņemšanas procesa modeli/ modeļiem Jums nācies saskarties? Kādā (-ās) institūcijās? Droši varat izmantot iespēju un komentāros atspoguļot savu pieredzi, argumentus. Arī lasītājiem varētu būt interesanti! </div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<!--[if !supportFootnotes]-->
<hr size="1" style="text-align: left;" width="33%" />
<!--[endif]-->
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> Дегтярев А.А<i>.</i></span><i>, <span lang="RU">Методологические подходы и концептуальные модели в интерпретации политических
решений (</span></i><i><span lang="EN-US">I</span><span lang="RU">)</span></i>; <span lang="RU">Журнал Полис; <a href="http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm">http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm</a></span> [28.03.2009.]</div>
</div>
<div id="ftn2">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> Дегтярев А.А<i>.</i></span><i>, <span lang="RU">Методологические подходы и концептуальные модели в интерпретации политических
решений (</span></i><i><span lang="EN-US">I</span><span lang="RU">)</span></i>; <span lang="RU">Журнал Полис; <a href="http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm">http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm</a></span> [28.03.2009.]<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn3">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref3" name="_ftn3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> Дегтярев А.А<i>.</i></span><i>, <span lang="RU">Методологические подходы и концептуальные модели в интерпретации политических
решений (</span></i><i><span lang="EN-US">I</span><span lang="RU">)</span></i>; <span lang="RU">Журнал Полис; <a href="http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm">http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm</a></span> [28.03.2009.]<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn4">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref4" name="_ftn4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> Дегтярев А.А<i>.</i></span><i>, <span lang="RU">Методологические подходы и концептуальные модели в интерпретации политических
решений (</span></i><i><span lang="EN-US">I</span><span lang="RU">)</span></i>; <span lang="RU">Журнал Полис; <a href="http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm">http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm</a></span> [28.03.2009.]<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn5">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref5" name="_ftn5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> Дегтярев А.А<i>.</i></span><i>, <span lang="RU">Методологические подходы и концептуальные модели в интерпретации политических
решений (</span></i><i><span lang="EN-US">I</span><span lang="RU">)</span></i>; <span lang="RU">Журнал Полис; <a href="http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm">http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm</a></span> [28.03.2009.]</div>
</div>
<div id="ftn6">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref6" name="_ftn6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> Дегтярев А.А<i>.</i></span><i>, <span lang="RU">Методологические подходы и концептуальные модели в интерпретации политических
решений (</span></i><i><span lang="EN-US">I</span><span lang="RU">)</span></i>; <span lang="RU">Журнал Полис; <a href="http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm">http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm</a></span> [28.03.2009.]<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn7">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref7" name="_ftn7" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[7]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Hogwood and Gunn, Models of policy
– making, Hogwood and Gunn, <i>Policy
analysis for the real world,</i> Oxford University Press, 1984. – 45-46.p.<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn8">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref8" name="_ftn8" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[8]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> Дегтярев А.А<i>.</i></span><i>, <span lang="RU">Методологические подходы и концептуальные модели в интерпретации политических
решений (</span></i><i><span lang="EN-US">I</span><span lang="RU">)</span></i>; <span lang="RU">Журнал Полис; <a href="http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm">http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm</a></span> [28.03.2009.]</div>
</div>
<div id="ftn9">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref9" name="_ftn9" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[9]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Kingdon, J.W., Processes: Origins,
Rationality, Incrementalism and Garbage Cans Agendas, Kingdon, J.W, <i>Agendas, alternatives and public policies</i>.
2<sup>nd</sup> ed., Harper Collins College Publishers, 1995. – p.77.-78.<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn10">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref10" name="_ftn10" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[10]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Kingdon, J.W., Processes: Origins,
Rationality, Incrementalism and Garbage Cans Agendas, Kingdon, J.W, <i>Agendas, alternatives and public policies</i>.
</span><span lang="RU">2</span><sup><span lang="EN-GB">nd</span></sup><span lang="EN-GB"> </span><span lang="EN-GB">ed</span><span lang="RU">., </span><span lang="EN-GB">Harper</span><span lang="EN-GB"> </span><span lang="EN-GB">Collins</span><span lang="EN-GB"> </span><span lang="EN-GB">College</span><span lang="EN-GB"> </span><span lang="EN-GB">Publishers</span><span lang="RU">,
1995. – </span><span lang="EN-GB">p</span><span lang="RU">.78.</span></div>
</div>
<div id="ftn11">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref11" name="_ftn11" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[11]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> Дегтярев А.А<i>.</i></span><i>, <span lang="RU">Методологические подходы и концептуальные модели в интерпретации политических
решений (</span></i><i><span lang="EN-US">I</span><span lang="RU">)</span></i>; <span lang="RU">Журнал Полис; <a href="http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm">http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm</a></span> [28.03.2009.]</div>
</div>
<div id="ftn12">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref12" name="_ftn12" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[12]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Kingdon, J.W., Processes: Origins,
Rationality, Incrementalism and Garbage Cans Agendas, Kingdon, J.W, <i>Agendas, alternatives and public policies</i>.
2<sup>nd</sup> ed., Harper Collins College Publishers, 1995. – p.79<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn13">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref13" name="_ftn13" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[13]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Hogwood and Gunn, Models of policy
– making, Hogwood and Gunn, <i>Policy
analysis for the real world,</i> Oxford University Press, 1984. – pp.46-47.<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn14">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref14" name="_ftn14" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[14]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Kingdon, J.W., Processes: Origins,
Rationality, Incrementalism and Garbage Cans Agendas, Kingdon, J.W, <i>Agendas, alternatives and public policies</i>.
2<sup>nd</sup> ed., Harper Collins College Publishers, 1995. – p.82<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn15">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref15" name="_ftn15" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[15]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Kingdon, J.W., Processes: Origins,
Rationality, Incrementalism and Garbage Cans Agendas, Kingdon, J.W, <i>Agendas, alternatives and public policies</i>.
</span><span lang="RU">2</span><sup><span lang="EN-US">nd</span></sup><span lang="EN-US"> </span><span lang="EN-US">ed</span><span lang="RU">., </span><span lang="EN-US">Harper</span><span lang="EN-US"> </span><span lang="EN-US">Collins</span><span lang="EN-US"> </span><span lang="EN-US">College</span><span lang="EN-US"> </span><span lang="EN-US">Publishers</span><span lang="RU">,
1995. – </span><span lang="EN-US">p</span><span lang="RU">.83</span></div>
</div>
<div id="ftn16">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref16" name="_ftn16" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[16]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> Дегтярев А.А<i>.</i></span><i>, <span lang="RU">Методологические подходы и концептуальные модели в интерпретации политических
решений (</span></i><i><span lang="EN-US">I</span><span lang="RU">)</span></i>; <span lang="RU">Журнал Полис; <a href="http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm">http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm</a></span> [28.03.2009.]</div>
</div>
<div id="ftn17">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref17" name="_ftn17" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[17]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Hogwood and Gunn, Models of policy
– making, Hogwood and Gunn, <i>Policy
analysis for the real world,</i> Oxford University Press, 1984. – p.47.<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn18">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref18" name="_ftn18" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[18]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> Дегтярев А.А<i>.</i></span><i>, <span lang="RU">Методологические подходы и концептуальные модели в интерпретации политических
решений (</span></i><i><span lang="EN-US">I</span><span lang="RU">)</span></i>; <span lang="RU">Журнал Полис; <a href="http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm">http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm</a></span> [28.03.2009.]</div>
</div>
<div id="ftn19">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref19" name="_ftn19" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[19]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Kingdon, J.W., Processes: Origins,
Rationality, Incrementalism and Garbage Cans Agendas, Kingdon, J.W, <i>Agendas, alternatives and public policies</i>.
2<sup>nd</sup> ed., Harper Collins College Publishers, 1995. – p.84<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn20">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref20" name="_ftn20" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[20]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Kingdon, J.W., Processes: Origins,
Rationality, Incrementalism and Garbage Cans Agendas, Kingdon, J.W, <i>Agendas, alternatives and public policies</i>.
2<sup>nd</sup> ed., Harper Collins College Publishers, 1995. – p.85<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn21">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref21" name="_ftn21" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[21]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-GB"> Kingdon, J.W., Processes: Origins,
Rationality, Incrementalism and Garbage Cans Agendas, Kingdon, J.W, <i>Agendas, alternatives and public policies</i>.
</span><span lang="RU">2<sup>nd</sup> ed., Harper Collins College Publishers, 1995.
– p.8</span>6<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn22">
<div class="MsoFootnoteText" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/MD/MD_Jakovlevs5.doc#_ftnref22" name="_ftn22" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: RU;">[22]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU"> Дегтярев А.А<i>.</i></span><i>, <span lang="RU">Методологические подходы и концептуальные модели в интерпретации политических
решений (</span></i><i><span lang="EN-US">I</span><span lang="RU">)</span></i>; <span lang="RU">Журнал Полис; <a href="http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm">http://www.politstudies.ru/N2004fulltext/2003/1/14.htm</a></span> [28.03.2009.]</div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2683244962315653502.post-92058735497217159242012-10-28T14:54:00.000+02:002012-10-28T14:54:57.313+02:00R.Dvorkina politikas teorijas taisnīguma un tā izpratnes kontekstā<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<br />
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: right;">
(2005.gada oktobris)</div>
<div align="center" class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<i>Ronalds Dvorkins ir mūsdienu
amerikāņu domātājs, kura specializējas joma ir tiesību filozofija un morālā
filozofija.</i> R.Dvorkins pārstāv to anglosakšu tiesību koncepcijas atzaru,
kas, atzīstot par nepieciešamām <b>piemērojot
likumu formālās prasības, pieprasa tā satura novērtējumu un sasaisti tiesību
pārvaldes realizācijas iespēju principus ar liberāli – demokrātisko politisko
sistēmu, kurā tiek cienītas un garantētas indivīda tiesības un brīvības</b>.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
R.Dvorkins secina, ka <b>tiesības sāk
saprast un darboties kā „<u>cilvēka subjektīvās tiesības</u>”</b> [Dvorkin R.
Taking Rights Seriously. Harvard, 1977.]. Privātais
subjekts ir aktieris visām iespējamām attiecībām ar citiem cilvēkiem, un,
atbilstoši, tiesību radītājs sev un sev līdzīgajiem. Publiskās tiesības
neiejaucas privātajās; privātās tiesības piepilda/ papildina ar praktiskām
vērtībām visu normatīvo masīvu, bet pati tiesību sistēma kļūst noturīgāka. <b style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;">Valsts noteiktās tiesības un
pienākumi vienmēr var tikt atceltas vai izmainītas, jo izriet no „iepriekšējiem
politiskajiem <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmumiem" w:st="on">lēmumiem</st1:veidnes>”</b><span style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;">
[Dvorkin R. Talking Rights Seriously. P. 93.]</span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
R.Dvorkins eseju „Uz ko mums ir tiesības?” sadala divās daļās. Pirmā daļā „Bez tiesībām uz brīvību”, otra – „Tiesības uz
brīvībām”.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: left;">
„Bez tiesībām uz brīvību”</h3>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<b>Svarīgākie sociālie jautājumi</b>,
un it īpaši rasu problēmas, <b>mūsdienās
pieņemti kā konflikti starp brīvību un vienlīdzību</b>. Piemērs. Iespējams, <i>mazturīgajiem, melnādainajiem, personām bez
izglītības un bez profesijas ir abstraktas tiesības uz vienlīdzību, bet tajā
pašā laikā baltajiem, labi izglītotajiem ir tiesības uz brīvību, un jebkuram
sociālās reformācijas mēģinājumam jāņem vērā un jāciena pirmās grupas tiesības</i>.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<b>R.Dvorkins uzskata, ka cilvēku
visaptverošās tiesības uz brīvību ir absurds pieņēmums</b>. Viņš par pamatu
izmanto tradicionālo brīvības izpratni, kā valsts uzlikto ierobežojumu
neesamība attiecībā uz iespējamo cilvēka rīcību. Piemēram izmanto skaidrojumu,
ka viena cilvēka rīcība var traucēt, apdraudēt vai kā savādāk negatīvi ietekmēt
citus cilvēkus. Līdz ar to uzliktos ierobežojumus var uzskatīt par
attaisnotiem, jo tas ir kompromiss, kas nepieciešams citu brīvību vai drošības
aizsardzībai.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<b>Ja kādam ir tiesības uz kaut ko,
tad valstij nav tiesības atteikt viņam šajās tiesībās, lai arī atteikums
atbilstu sabiedrības interesēm</b>. <b style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;">Tiesības, kuras ierobežo vai atceļ
jebkāds aizliedzošs <st1:veidnes baseform="akt|s" id="-1" text="akts" w:st="on">akts</st1:veidnes>
– ir aizliedzošs tikai vārda „tiesības” plašākajā nozīmē</b><span style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;">. </span><i style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;">Ja vārdus „tiesības uz brīvību” saprot
konkrētā, striktā izpratnē vārdā „brīvība”, tā nonāk pretrunās ar tiesībām uz
vienlīdzību.</i><span style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;"> No tā izriet, ka </span><b style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;">visaptverošas
tiesības uz brīvību, kā „lielās” tiesības, vispār nepastāv</b><span style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;">.</span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<b>Ja brīvības ierobežojumi ir
pietiekoši nopietni vai bargi, tad valstij patiešām nav tiesības uzspiest šos
ierobežojumus tikai tādēļ, ka tie atbilst sabiedrības interesēm.</b> Piemēram,
vārda brīvības ierobežošana. Tas nozīmē, ka <b>visaptverošas tiesības uz brīvību tomēr ir, tikai ar nosacījumiem, ka
tiesības attiecas uz svarīgām un būtiskām brīvībām</b>.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<b>Ja pieņem nodalīšanai tādu
kritēriju kā „pamata” un „pārējās” brīvības, tad visaptverošā izpratne par
brīvību vispār zaudē jebkādu nozīmi</b>. <i>Ja
mūsu tiesības uz pamata brīvībām noteiktas nevis ar to, ka tajos gadījumos
prece ar nosaukumu „brīvība” atrodas kaut kādā veidā īpaši apdraudēta, bet ar
to, ka pamata brīvības apdraudējums vienlaicīgi mums nodara vēl kaut kādu
kaitējumu vai kaut kādā veidā mūs pazemo, tad runa vairs neiet par tiesībām uz
brīvību, bet gan tiesībām uz vērtībām, interesēm, statusu, kurus apdraud šis
konkrētais ierobežojums.</i></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: left;">
„Tiesības uz brīvībām”</h3>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Aizstāvot tiesības uz atsevišķām brīvībām, argumentācija jāmeklē citās sfērās.
Par atslēgas vārdu kalpos nevis brīvība, bet gan vienlīdzība. R.Dvorkins izejas
pozīcijā pieņem, ka visi atzīst sekojošus politiskās morāles postulātus: <b>Valstij ir jābūt gādīgai, </b>tas ir, kā
pret tādiem, kurus tā vada un jūtas apdraudēti un pakļauti ciešanām,
neapmierinātībai, kā arī <b>valstij
jāizturas ar cieņu</b>, tas ir, kā pret cilvēkiem, kuri paši spējīgi izstrādāt
prātīgu priekšstatu par to, kā viņiem dzīvot un rīkoties. Pietam, <i>valstij nepieciešams izturēties ne tikai
gādīgi un ar cieņu, bet ar vienādu gādību un cieņu</i>. Tā nedrīkst
nevienmērīgi sadalīt labumus un iespējas uz tā pamata, ka dažiem pilsoņiem ir
tiesības uz lielāku gādību, jo ir cienīgāki. Šie postulāti satur liberālistisko
vienlīdzības koncepciju, un šeit runa iet par vienlīdzību, nevis par brīvību
vai visatļautību.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
R.Dvorkins domā, ka indivīda tiesības uz konkrētām brīvībām ir atzīstamas
tikai tad, kad var pierādīt, ka šīs tiesības prasa viņa fundamentālās tiesības
uz vienlīdzību. Ja tā, tad tiesības uz konkrētām brīvībām nenonāk pretrunās ar
kaut kādām hipotētiskām tiesībām uz vienlīdzību, bet tieši pretēji – izriet no
fundamentālās vienlīdzības koncepcijas. <b style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;">Mums ir konkrētas tiesības uz
noteiktām brīvībām, kā vārda brīvība un izvēles brīvība privātajās sfērās un
seksuālajās abpusējās attiecībā</b><span style="line-height: 150%; text-indent: 18.7pt;">s.</span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Tātad, <b>R.Dvorkins apstrīd
liberālisma galvenā principa pamatotību – tiesības uz brīvību</b>. Viņa kritika
izriet no tradicionālā brīvības pieņēmuma – ierobežojumu neesamība attiecībā uz
cilvēka iespēju rīkoties saskaņā ar savām vēlmēm. Šāda visaptveroša brīvības
izpratne kā visatļautība, liek apšaubīt tiesību pretenzijas. Jo ar likuma
starpniecību tieši tiesības nosaka brīvības robežas vieniem, neizbēgami
ierobežojot citiem, tādejādi <b>likums
vienmēr ir brīvības pārkāpējs</b>. Autors vēlas izprast vai ir iespējams
brīvību tā vispārīgā izpratnē ievietot tiesību rāmjos, tas ir, vai mums vispār
ir tiesības uz brīvību. Pietam, autors tiesību prasības skaidro no šāds izejas
pozīcijas: „Ja kādam ir tiesības uz kaut ko, tad valsts nedrīkst viņam atteikt
šajās tiesībās, kaut arī šāds atteikums atbilst sabiedrības interesēm”. No šāda
skaidrojuma izriet, ka <i>tiesības uz
brīvību nonāk pretrunā ar tiesībām uz vienlīdzību (otrs liberālisma fundamentālais
princips)</i>. Līdz ar to, <b>autors neredz
iespēju pamatot tiesības uz kaut ko, vispārīgi saucot tās par brīvību.
Nepamatota ir pati vispārīgās brīvības ideja un nepastāv vispārīgu tiesību uz
to</b>. <i>Lai atrisinātu šo problēmu
spriežot par brīvību, Dvorkins prasa izdalīt konkrēti, pamatojot tiesības uz
katru konkrēto brīvību</i>.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: left;">
Vienlīdzība jeb „Equality of What”</h3>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Viens no Dvorkinu interesējošiem tematiem ir vienlīdzības jautājums un
vienlīdzīga resursu sadale. Dvorkins pieņem teoriju, ka, <b>lai resursu sadales sistēma būtu taisnīga, tai ir jābūt „ambīciju
jūtīgai un talantu nejūtīgai”</b> (endowment insensitive and ambition
sensitive). Tas nozīmē, ka <i>ir
nepieciešams izšķirt nevienlīdzību, kas ir radusies apstākļu dēļ un kas ir
radusies izvēles dēļ</i>. Un, lai resursu sadale būtu taisnīga, ir nepieciešams
kompensēt tās nevienlīdzības, kas ir radušās apstākļu dēļ, kas ir ārpus cilvēka
izvēles, piemēram, veselība, talants, sociālie apstākļi u.t.t. Savukārt
cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savām izvēlēm, piemēram, ja kāda gaumes un
priekšrocības ir dārgas, tad to kompensēšana nebūtu taisnīga. </div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Lai ilustrētu savu argumentu, Dvorkins ierosina iztēloties potenciālu
izsoli, kur tiek pārdoti visi pasaules resursi un katram iedzīvotājam ir
vienāds līdzekļu skaits ar ko piedalīties akcijā. Ideālā situācijā, ja izsole
ir veiksmīga un izturējusi, ko Dvorkins sauc par „skaudības testu”, katram
cilvēkam ir bijusi iespēja iegādāties resursus atbilstoši savām ambīcijām,
interesēm, ticībām u.t.t. Lai gan šāda izsole pieļauj nevienlīdzības iznākumā,
jo dažādi resursi ir lētāki nekā citi (u.t.t.), tomēr šāda izsole ir taisnīga.
Tā ir taisnīga attiecībā pret respektu un attieksmi, kāda ir izrādīta pret
katra cilvēka interesēm, jo katram cilvēkam ir bijusi iespēja veidot tādu dzīvi,
kādu viņš izvēlas, solot par tādiem resursiem, kas vislabāk atbilst viņa
uzskatiem par to, kas ir vērtīga un laba dzīve.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Tā kā reālā dzīvē šāda taisnīga izsole nebūtu iespējama jau sākotnēju
atšķirību dēļ (talanta ziņā, veselības ziņā), tad Dvorkins uzdod jautājumu par
šo trūkumu kompensēšanu. Viņš piedāvā apdrošināšanas un nodokļu modeli, kur
bagātākie tiek aplikti ar nodokļiem, ar kuriem tiek atbalstīti nabadzīgākie.
Lai gan šāds modelis nav pilnīgs, jo pirmkārt, tiek sodīti tie, kuri ir
apzināti izvēlējušies produktīvāku dzīvesveidu un netiek ņemtas vērā dažas
iespējamās situacionālās nevienlīdzības, piemēram, pilnīgas informācijas
trūkums, kas ietekmē cilvēku izvēles, un tādējādi, lai gan Dvorkins atzīst, ka
šāds modelis nav pilnīgs, jo pilnīgu modeli nav iespējams sasniegt, tas ir otrs
labākais.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: left;">
Likums</h3>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
R.Dvorkins savos darbos ir pievērsies arī tādam jautājumam kā Likums.
Viņu interesē šis jēdziens, kādi koncepti veido likumu, kādi koncepti būtu
jāņem vērā runājot par likumu un to piemērojot, lai šīs piemērošana būtu
taisnīga.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
<i>Dvorkins uzsver, ka runājot par
likuma dabu, ir svarīgi runāt arī par ētiskiem un morāliem jautājumiem, no kā
jurisprudencē notiek izvairīšanās. Vairākas profesionālās jurisprudences
nozares ir ignorējušas to, ka jurisprudences jautājumi, to būtība ir morāli
jautājumi, nevis </i>tiesiski<i> [legal -
tiesiskā] fakti vai stratēģija.</i> Atbildot uz jautājumu, vai likums sasniedz
kādus noteiktus praktiskus mērķus, piemēram, vai tas ir ekonomiski izdevīgs,
tas tajā pašā laikā neatbild uz jautājumu, vai tas ir arī taisnīgs. Ir <b>nepieciešams izprast uz kādiem principiem
ir balstīts kāds noteikts termins, lai spētu izšķirt, kādi likumi ir taisnīgi
un kādi nē</b>. Pat gadījumos, kad mēs esam pārliecināti, ka kādam ir tiesisks<i> </i>pienākums un viņš ir to pārkāpis, mēs
neesam spējīgi dot apmierinošu atbildi, ko tieši tas nozīmē, vai kādēļ tas ļauj
valstij sodīt vai piespiest viņu rīkoties kādā veidā. Citiem vārdiem, <i>mēs varam justies pārliecināti, ka
rīkojamies pareizi konkrēti rīkojoties, bet neidentificējuši noteiktus
principus, kurus mēs ievērojam, mēs nevaram būtu pārliecināti, vai tie ir
pietiekami attaisnojoši un vai mēs tos pielietojam konsekventi.</i></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
<i>Šajā sakarā Dvorkins kritizē </i>tiesisko<i> pozitīvismu un tā pārstāvi H.L.A. Hārtu</i>
(Hart). <i>Dvorkins savā analīzē par </i>tiesisko<i> pozitīvismu noraida trīs </i>tiesiskā <i>pozitīvisma pamata apgalvojumus.</i></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Pirmais no tiem skaidro, kas ir likums: <i>likums ir noteiktu noteikumu kopums, kā mērķis ir noteikt, kāda
uzvedība ir publiski sodāma un regulējama</i>. Šos noteikumus var identificēt
ar specifiskiem kritērijiem. Šim testam nav nekāda sakara ar noteikumu saturu,
bet ar veidu, kādā tie ir pieņemti. Šāds tests var izšķirt likumīgus (valid) <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmumus" w:st="on">lēmumus</st1:veidnes> no
neīstiem likumiem vai citām sociālām normām, kam kopiena seko, bet ko neievieš
publiska vara. <i>Dvorkins savukārt no savas
puses noraida tiesiskā pozitīvisma stingro nošķīrumu starp tiesiskiem <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmumiem" w:st="on">lēmumiem</st1:veidnes> un
morāliem principiem, uzskatot, ka </i><b>tiesiskā
pozitīvisma likuma skaidrojums ir pārāk ierobežojošs, neietverot sevī principu
jēdzienu.</b> Dvorkins uzsver, ka praksē pastāv principi, kas tiek lietoti
izsverot dažādus legālus tiesiskus jautājumus. Kaut gan tie nav ietverti legālā
tiesiskā pozitīvisma definīcijā par likumu, tomēr tie ir saistoši tādā veidā,
ka tiesnešiem ir jāņem vērā šie principi un tie tiek uzskatīti par pietiekamiem
un pamatotiem faktoriem, kas ietekmē jautājumu izšķiršanu par labu kādai pusei.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Otrs pozitīvisma pamata apgalvojums ir tāds, ka <i>„likums” sastāv tikai no pirmajā apgalvojumā aprakstītajiem tiesiskiem <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmumiem" w:st="on">lēmumiem</st1:veidnes> un
tie gadījumi, kad kāda lieta nav skaidri ietverta likuma definīcijā, to nevar
izskatīt pielāgojot likumu.</i> <i>Tādā
gadījumā šī lieta ir jāizšķir kādai amatpersonai, kā tiesnesim, izmantojot
rīcības brīvību</i>, kas nozīmē meklējot standartus ārpus likuma, kas viņam
palīdzētu veidot jaunu tiesisku <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmumu" w:st="on">lēmumu</st1:veidnes> vai papildināt veco.
Pamatojoties uz līdzīgām idejām, kā iepriekšējā apgalvojumā, <b>Dvorkins noraida arī šo ideju par rīcības
brīvību un risinājumu meklējumu ārpus esošas likumu sistēmas. Pēc Dvorkina
domām, ir nepieciešams pret tiesiskiem principiem izturēties līdzīgi kā pret
tiesiskiem likumiem, tas ir, ka daži principi ir saistoši kā likums un tie ir
jāņem vērā pieņemot <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmumus" w:st="on">lēmumus</st1:veidnes>, kas ir strīdīgi.</b></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Visbeidzot trešais pozitīvisma apgalvojums saka, ka <i>apgalvot, ka kādam ir tiesisks pienākums nozīmē teikt, ka šis gadījums
ietver likumīgu tiesisku <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmumu" w:st="on">lēmumu</st1:veidnes>, kas nosaka viņam kādu rīcību vai aizliedz to.
Šāda tiesiska <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmuma" w:st="on">lēmuma</st1:veidnes>
neesamības gadījumā nepastāv arī tiesisks pienākums</i>. <b>Dvorkins noraida šo apgalvojumu, pamatojot, ka atmetot doktrīnu par
likumu un izturoties pret principiem kā likumu, parādās arī iespējamība, kas
nosaka, ka tiesisks pienākums var tikt noteikts gan caur jau nodibinātu likumu,
gan caur principiem.</b></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Rezumējot R.Dvorkina teorijas, filozofiskos apcerējumus nākas atzīt, ka
viņš savos darbos cenšas aplūkot plašu iespēju spektru, to stiprās un vājās
puses. <b>Argumentācijā plaši izmantotie
empīriskie piemēri</b> kalpo ne tik daudz pārliecināšanai, kā līdzeklis paust
uztveramākā formā lasītājam savu domu. <i>Savos
darbos viņš cenšas apšaubīt vienu vai otru uzskatu, pieņēmumu, parādīt tā vājās
puses.<o:p></o:p></i></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: left;">
Izmantotā literatūra</h3>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Dvorkin R. Taking Rights Seriously. London: Duckworth, 1977. P. 266—278. <a href="http://magazines.russ.ru/nz/2001/6/dvor.html">http://magazines.russ.ru/nz/2001/6/dvor.html</a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Kymlica, W. Contemporary political philosophy. An Introduction. (1995)
Oxford. 77. – 85.lpp.;</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Matravers, M. Responsibility, Luck and „Equality of What?” Debate. (2002)
Political Studies. Vol50)</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Смирнова Я. Б., <span lang="RU">ПРАВОВОЕ ГОСУДАРСТВО</span><span lang="RU"> </span><span lang="RU">В
СОВРЕМЕННОМ ПОНИМАНИИ</span><span lang="RU"> </span><a href="http://www.ncstu.ru/">http://www.ncstu.ru</a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Денискин А., <span lang="RU"><a href="http://magazines.russ.ru/continent/2002/113/my.html"><span lang="LV">http://magazines.russ.ru/continent/2002/113/my.html</span></a></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<a href="http://law.edu.ru/script/cntSource.asp?cntID=100066276">http://law.edu.ru/script/cntSource.asp?cntID=100066276</a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<a href="http://law.edu.ru/script/cntSource.asp?cntID=100066276">http://law.edu.ru/script/cntSource.asp?cntID=100066276</a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div>
<div id="ftn5">
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2683244962315653502.post-4859241143461298332012-10-28T14:03:00.000+02:002012-10-28T14:04:30.353+02:00Āzijas valstu ekonomiskā krīzes pārskats<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<br />
<div align="center" class="MsoNormal" style="text-align: center; text-indent: 14.2pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
<b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Pirmskrīzes jeb uzplaukuma situācijas īss raksturojums</span></b></h3>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Intensīvas
ekonomiskās attīstības pamatā DA Āzijas bija sekojošas saimnieciskās attīstības
īpatnības, kas raksturo Āzijas 80-90-tos gadus:<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l3 level1 lfo2; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">1.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Augsts valsts nodrošinātais investīciju līmenis, kas
galvenokārt saistāms ar valsts garantētajiem kredītiem;<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l3 level1 lfo2; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">2.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Ekonomikas orientācija uz eksportu;<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l3 level1 lfo2; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">3.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Augsta konkurētspēja, kas saistīta ar zemo algu līmeni;<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l3 level1 lfo2; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">4.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Augsts ārvalstu tiešo un portfeļu investīciju līmenis,
kas saistāms ar tirgus liberalizāciju;<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l3 level1 lfo2; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">5.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Institucionālie apstākļi, kas saistīti ar uz tirgu
orientētu ekonomiku.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Kā
būtiskākais ekonomikas stimuls būtu izceļams kredītu līdzekļu ienākšana valstī,
kas rada sekojošus finansu procesus:<o:p></o:p></span></div>
<ol start="1" style="margin-top: 0cm;" type="1">
<li class="MsoNormal" style="mso-list: l0 level1 lfo3; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Nostiprina valsts nacionālās valūtas stāvokli;</span></li>
<li class="MsoNormal" style="mso-list: l0 level1 lfo3; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify;"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: -18pt;"><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;"> </span></span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: -18pt;">Mazina valsts budžeta deficītu, jo ienākušie
kredītlīdzekļi ļauj valstij risināt virkni iekšējo problēmu;</span></li>
<li class="MsoNormal" style="mso-list: l0 level1 lfo3; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify;"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: -18pt;">Samazinās valsts finansu aizgūšana ārējos un iekšējos
tirgos, palielinās valsts ilgtermiņa parādzīmju pieprasījums, samazinās to
ienesīgums, kas samazina refinansēšanas likmes Centrālajā bankā, kā rezultātā
izraisa investīciju aktivitātes pieaugumu;</span></li>
<li class="MsoNormal" style="mso-list: l0 level1 lfo3; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify;"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: -18pt;">Viss iepriekš minētais izraisa sekojošus procesus:
inflācijas samazināšanos, IKP pieaugumu, bezdarba līmeņa mazināšanos. Pēdējais
izraisa ar bezdarbu saistīto transfēro maksājumu samazināšanos;</span></li>
<li class="MsoNormal" style="mso-list: l0 level1 lfo3; tab-stops: list 36.0pt; text-align: justify;"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: -18pt;">Pie valsts nodokļu likmju samazināšanas nosacījuma,
veidojas mājsaimniecību un uzņēmumu patēriņa stimulācija, kas rada visus
stabilizācijas priekšnosacījumus un visu iepriekšminēto punktu atkārtošanos.</span></li>
</ol>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Šie procesi
izraisa neizbēgamu stabilizāciju un valsts ekonomisko pieaugumu. Tiesa, tas ir
iespējams, ja valstī un sabiedrībā nepastāv militāras noslieces, sagatavota
likumdošanas bāze, kas izslēdz pārvaldes korumpētību, valdībā un Centrālajā
bankā pastāvošs aparāts, kas pārvalda makroekonomikas teorijas un praksē ir
spējīgs tās ieviest dzīvē, un, visbeidzot, pastāv gatavība un spēja ieviest
ekonomiskās reformas. DA Āzijas gadījumā minētie procesi īstenojas daļēji, jo
ir saskatāmi iepriekšminētie kavējošie faktori.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
<b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Krīzes izpausmes jeb recesijas fāze, tās attīstība</span></b></h3>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Āzijas
ekonomiskā krīze aizsākās 1997.gadā. To izraisīja notikumi Taizemē, aizsākot
ķēdes reakciju, kas caur “lipīguma efektu”, valūtas spekulācijām un paniku
izraisīja krīzes arī citās Dienvidaustrumāzijas valstīs. Šo krīzi raksturoja
strauja vietējo valūtu krišanās (līdz pat 40%), ārvalstu līdzekļu aizplūšana,
plaši banku un citu firmu bankroti.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Āzijas
krīzes cēloņi:<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l2 level1 lfo1; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">1.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">viens no galvenajiem cēloņiem bija kredītu bums un banku
sektora nepilnības, kas radīja banku sektora un attiecīgo ekonomiju vārīgumu
pret krīzem.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l2 level1 lfo1; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">2.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Kā nozīmīgākās problēmas banku sektorā var minēt
necaurspīdīgumu, korupcijas problēmas (aizdevumu izsniegšanu vairāk balstoties
uz starppersonu kontaktiem, nevis pamatotiem apsvērumiem par kredītu
atmaksājamību) un nepietiekama valsts pārraudzība par iepriekšminētajām
problēmām. Šīs problēmas veicināja plašu “ slikto” un apšaubāmo kredītu praksi.
<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l2 level1 lfo1; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">3.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Esot tik plašai slikto kredītu daudzumam, tas vairoja
banku vārīgumu pret ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos un augstām
kredītprocentu likmēm (kas savukārt ierobežoja valstu iespējas regulēt
kredītprocentu likmes cenšoties ierobežot spekulācijas un valūtas krišanos
parādoties krīzes problēmām).<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l2 level1 lfo1; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">4.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Īstermiņa aizdevumi, augošās ārējo parādu saistības
aizņēmušajās valstīs. Lielākā daļa aizņēmumu un valsts parādu bija īstermiņa.
Ja līdz noteiktam attīstības posmam tas neradīja problēmas, tad attīstoties
krīzei, neesot pārliecībai par iespējām šos parādus atmaksāt, tas veicināja
krīzes attīstību.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l2 level1 lfo1; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">5.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Liela daļa īstermiņa aizdevumu bija neproduktīvi.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l2 level1 lfo1; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">6.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Valūtas piesaiste dolāram. Ja sākotnēji tas uzturēja
stabilu valūtas kursu, veicināja aizņemšanos ārvalstu valūtā un veicināja
eksportu, tad no otras puses tas arī veicināja pārlieku drošības sajūtu, kuras
ietekmē netika pienācīgi apdomāti iespējamie riski.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l2 level1 lfo1; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">7.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">90.gadu otrajā pusē ceļoties dolāra kursam, radoties
starptautiskajai pārprodukcijai (Āzijas valstu saražotajām eksporta precēm
mazinoties noieta tirgum), sadārdzinājās eksports, tas kritās. Augošais
tirdzniecības deficīts radīja spiedienu uz valūtas kursu, kas prasīja aizvien
pieaugošu valdības iejaukšanos un valūtas kursa uzturēšanu. Ierobežoto ārzemju
valūtas rezervju dēļ, valdības, kā zināms, šo spiedienu neizturēja.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 14.2pt; mso-list: l2 level1 lfo1; tab-stops: list 14.2pt; text-align: justify; text-indent: 7.1pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">8.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;">
</span></span><!--[endif]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Visi iepriekšminētie faktori radīja nedrošību un spekulācijas par kredītu saistību atdevi,
valūtas vērtību krišanos, valstu ekonomiskās attīstības palēnināšanos un valstu
spējām radušās problēmas atrisināt. Rodoties kādam grūdienam, šīs nedrošības un
spekulācijas veicināja strauju krīzes attīstību daudzās Āzijas valstīs.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 21.3pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"> Kad Āzijas valstīm pienāca laiks atmaksāt SVF kredītus, tās līdzekļus pieprasīja no uzņēmumiem, kas uz kredītu pamata bija izveidojušas finansu piramīdu. Strauji samazinājās uzņēmumu apgrozāmie līdzekļi. Kā sekas tam sāka attīstīties krīze, kura izpaudās: </span><br />
<br />
<ol>
<li><span style="font-family: Times, 'Times New Roman', serif;">Āzijas valstu nespējā SVF dzēst parādus; </span></li>
<li><span style="font-family: Times, 'Times New Roman', serif;">Kreditoru uzņēmumu aktīvu samazināšanās, kā rezultātā pasliktinās to stāvoklis;</span></li>
<li><span style="font-family: Times, 'Times New Roman', serif;">Eksporta – importa attiecības pasliktināšanās;</span></li>
<li><span style="font-family: Times, 'Times New Roman', serif;">Nacionālās valūtas sabrukums, un vēl lielāka kapitāla aizplūšana no valsts;</span></li>
<li><span style="font-family: Times, 'Times New Roman', serif;">Budžeta deficīta pieaugums, kopējā pieprasījuma un kopējā valsts ilgtermiņa parādzīmju pieauguma kritums, refinansēšanas likmju palielināšana ar mērķi noturēt finansu tirgu;</span></li>
<li><span style="font-family: Times, 'Times New Roman', serif;">Vērtspapīru tirgus kritums, investēšanas procesa pasliktināšanās;</span></li>
<li><span style="font-family: Times, 'Times New Roman', serif;">Inflāciju izraisošu procesu pieaugums, kopējā pieprasījuma samazināšanās, IKP samazināšanās, kopēja pieprasījuma samazināšanās attiecībā uz enerģētiku, izejvielām, to cenu kritums, kā rezultātā seko šoka stāvoklis naftas un izejvielu ieguves valstīs. </span></li>
</ol>
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"> Katrs nākamais punkts caur atgriezenisko saiti pasliktina iepriekšējos.</span><br />
<div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;">Krīzes fāze – tās radītās sekas</span></h3>
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"> Krīzes laikā Dienvidaustrumāzijas valstīs nacionālo valūtu kursi piedzīvoja strauju lejupslīdi attiecībā pret ASV dolāru. Gan paši valstu iedzīvotāji, gan lielākie ārvalstu investori masveidā pirka ASV dolārus, baidoties no reģiona turpmākajiem ekonomiskajiem satricinājumiem.</span><br />
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"> Bija vērojamas arī pretējas tendences, piemēram, Dienvidkorejā un Taizemē vietējie iedzīvotāji atsaucās uz nacionālo valstu valdību aicinājumiem palīdzēt – cilvēki pie bankām veidoja rindas, nododot savas stabilo valūtu rezerves un dārgmetālus. Tas tika darīts tikai ar vienu mērķi – nezaudējot uzticību savai naudai, dot pilsoņa ieguldījumu tās stiprināšanā.</span><br />
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"> Bezdarbs Āzijas krīzes skartā reģiona pilsētās pieauga līdz 15 – 20%<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/Azijas%20prezentacijai/Kopsavilkums_Azijas%20krize.doc#_ftn1">[1]</a>.</span><br />
<br />
<br />
<span style="font-family: Times, Times New Roman, serif;"> Akcionāru un investoru bēgšana no Āzijas 1997.gada otrajā un 1998.gada pirmajā pusē no Dienvidkorejas, Taizemes, Indonēzijas, Malaizijas un Filipīnām veicināja 115 miljardu ASV dolāru (69 miljardu latu) aizplūšanu. Plašiem šo valstu iedzīvotāju slāņiem tā bija katastrofa. Tautsaimniecības aktivitātes Dienvidaustrumāzijas reģionā 1998.gadā samazinājās par aptuveni 15%.</span><br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
<b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Dienvidkorejas
gadījuma analīze</span></b></h3>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Kā Korejas
krīzes cēloņi tiek minēti dažādi apsvērumi – ievainojamība pret ārējām
ekonomiskām svārstībām, vietējo institūciju un politiķu kļūdas.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Korejas
valdības attīstības stratēģija bija uz eksportu vērsta, kas liecina arī par
zināmu Korejas ekonomikas atvērtību. Šāda ekonomikas atvērtība padara to jūtīgu
pret globālās ekonomikas svārstībām.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Galvenās
politikas kļūdas:<o:p></o:p></span></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Korejas
valdība veicināja strauju algu pieaugumu, lielāku nekā strādnieku
produktivitāte. Motivācija bija politiska – iegūt sabiedrības atbalstu
vadošajām partijām.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Valdība
pieņēma augstas procentlikmes un stingru monetāro politiku. Procentlikmes bija
divkārt augstākas nekā citur pasaulē. Procentlikmju atšķirības starp vietējiem
un ārvalstu aizņēmumiem veicināja ārējos aizņēmumus, apdraudot makroekonomisko
stabilitāti un dubultojot ārējo parādu nastu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Fundamentāla
politiska kļūda bija sasteigta un nepārdomāta tirgus liberalizācija, kas
veicināja privātā sektora aizņēmumus no ārvalstīm, veicinot privātā sektora
paļaušanos uz ārējiem aizdevumiem, tādējādi kļūstot jūtīgiem pret ekonomiskām
svārstībām pašmājās un ārvalstīs.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Politikas
atbildes uz krīzi:<o:p></o:p></span></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">1997.gadā
Korejas valdība uzsāka sarunas ar Starptautisko Valūtas Fondu (SVF) par
ārkārtas aizdevumiem. SVF izveidoja Korejai atsevišķu ieteikumu programmu, kas
paredzēja slēgt un pārstrukturizēt daudzas investīciju un komercbankas;
izveidot neatkarīgu institūciju banku pārraudzībai; palielināt konkurētspeju
banku sistēmā, atļaujot ienākt ārvalstu bankām; “politisku aizdevumu”
likvidēšanu; likvidēt dažādas tirdzniecības barjeras; celt procentlikmes,
palielināt fiskālo pārpalikumu un uzkrāt ārvalstu valūtas rezerves.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Tomēr SVF
ieteikumos ir saskatāmas arī pretrunas. Piemēram, nav skaidrs, kā, uzlabojot
Korejas uzņēmumu pieeju ārvalstu aizdevumiem, tas palīdzēs izvairīties no ārējo
parādu krīzes nākotnē? Kā tiks samazināti valdības izdevumi, ja bezdarbs valstī
palielinās? Nav skaidrs arī tas, kāpēc Korejai tika ieteikts nodrošināt
makroekonomisko stingrību? Varbūt tāpēc, ka SVF kļūdaini saskatīja Korejas
finansiālo krīzi kā makroekonomisko krīzi. Šāda “diagnoze” nav korekta, jo
Korejai starp 1993. un 1995. gadu ir bijis
budžeta pārpalikums, kā arī neliels budžeta deficīts (1% no IKP)
1996.gadā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Secinājumi:<o:p></o:p></span></b></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Korejas
1997-98. gada krīze nevar tikt skaidrota ar fiskālās un monetārās politikas
pārmērību. To sastādīja dāžadi faktori – iekšzemes (nepareizs valdības rīcības
sajaukums ar tirgus spēkiem, korupcija, valdības kontrole pār banku operācijām,
konkrēti, aizdevumiem un aizņēmumiem) un starptautiskie (ASV dolāra svārstības,
pieprasījuma samazinājums pasaules tirgū tādām precēm kā datoru mikroshēmas,
automašīnas, apģērbs, kas sastādīja 50% no Korejas eksporta).<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
Galvenie secinājumi</h3>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Āzijas
krīzes pamatā bija Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un starptautisko finansu
institūtu (<st2:stockticker w:st="on">SFI</st2:stockticker>) <b>finansēšana pēc tradicionālās shēmas: fondu
piešķirtais kredīts nonāk valsts rīcībā, un tālāk birokrātiskais aparāts pēc
saviem ieskatiem sadala starp svarīgākajām nozarēm un uzņēmumiem. Kredītu
galvotāja ir valsts, tādēļ arī uz valsts gulstas kredītu izlietošanas kontrole.
Tradicionāli izveidojusies shēma jau no paša sākuma paredz neefektīvu finansu
pārdali, izlietojumu un kontroli</b>. Šādas pieejas rezultātā investori nespēj
noteikt, kādās nozarēs un kādos uzņēmumos tika ieguldīti līdzekļi, un <b>vai tie vispār sasniedza savu mērķi</b>. <b>SVF neīstenoja sistemātisku pārraudzību pār
pārvaldes kvalitāti un finansu sektoru regulējumu, jo tas neietilpa SVF <st1:veidnes baseform="nolikum|s" id="-1" text="nolikumā" w:st="on">nolikumā</st1:veidnes>
par pārraudzību.</b> <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Aizņēmumi citas valsts valūtā ir saistāms ar zināmu risku
</span></b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">(īpaši valūtas kursa svārstību gadījumos)<b><o:p></o:p></b></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Valdības loma:<o:p></o:p></span></b></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 50.2pt; mso-list: l4 level1 lfo4; tab-stops: list 50.2pt; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">1.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;"> </span></span><b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Valdībai ir
pienākums sniegt sabiedrībai precīzu un savlaicīgu ekonomisko informāciju un
īstenot savas valsts banku pārraudzību.</span></b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;"> Davosas forumā ekonomisti
atzina, ka <b>Āzijas krīzi izraisīja tieši
atsevišķo valstu valdību kļūdas ekonomikas pārvaldē;</b><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 50.2pt; mso-list: l4 level1 lfo4; tab-stops: list 50.2pt; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">2.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;"> </span></span><b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Nepietiekama
cilvēkresursu attīstība:</span></b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;"> Dievidaustrumāzijas valstis bija attīstījušās ārkārtīgi
straujos tempos, taču tieši izaugsme izrādījās liktenīga. Ekonomika “pārkarsa”,
proti<b>, attīstības tempiem, milzīgām
naudas masām, kuras iepludināja valstī, līdzi netika kvalitatīvie rādītāji –
intelektuālais potenciāls, tehnoloģijas – un līdz ar to naudai nebija
vajadzīgās atdeves.</b> Par daudz līdzekļu tika ieguldīti saimniekošanai
nevajadzīgās lietās, arī nekustamajos īpašumos;<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 50.2pt; mso-list: l4 level1 lfo4; tab-stops: list 50.2pt; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">3.<span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 7pt;"> </span></span><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Iepazīstoties ar dažādu DA Āzijas valstu pieredzi, nākas
atzīt, ka tieši <b>valsts finansu tirgus
atvērtības līmenis starptautiskajiem investoriem ir saistāms ar potenciālo
krīzes riska līmeni</b>.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-left: 50.2pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Atziņa – valsts būtiskākais aktieris.<o:p></o:p></span></b></div>
<div align="center" class="MsoNormal" style="text-align: center; text-indent: 14.2pt;">
<br /></div>
<div align="center" class="MsoNormal" style="text-align: center; text-indent: 14.2pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
<b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Izmantotā literatūra</span></b></h3>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">What I
Learned at the World Economic Crisis. Joseph Stiglitz. New Republic. April 17,
2000.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Irma
Adelman, Song Byung Nak. <i>The Corean Financial Crisis of 1997-98. </i><a href="http://are.berkeley.edu/~adelman/crisis.pdf"><span style="color: blue;">http://are.berkeley.edu/~adelman/crisis.pdf</span></a>
<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Financial
vulnerability, spillover effects, and contagion: lessons from the Asian crisis
for Latin America. Guilermo, Perry, E.Lederman,
Dariel. World Bank. 1998.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">The 1997-98
Asian Financial Crisis. D. K. Nanto. February 6, 1998.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Vulnerability
to the Currency Crisis: Lessons From Asian Experience. P.G. Warr. 2002.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;">Latvijas
Unversitātes Eiropas un Sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs.
Arējās ekonomiskās vides riska faktoru ietekme uz tautsaimniecības attīstību un
valsts budžetu. Rīga, 2002.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<i><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">Самарина Г.П. "Этапы финансового кризиса в Азии и его причины".
</span></i><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;"><a href="http://idiinvest.narod.ru/Analysis/002_Analysis/002_Analysis.htm">http://idiinvest.narod.ru/Analysis/002_Analysis/002_Analysis.htm</a><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 14.2pt;">
<span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-fareast-language: EN-US;">БОРИС КЛЮЧНИКОВ,</span><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-language: EN-US;"> „ДЬЯВОЛЬСКИЙ НАСОС” </span><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; mso-ansi-language: LV;"><a href="http://rusotechestvo.narod.ru/finansy/f61.html">http://rusotechestvo.narod.ru/finansy/f61.html</a><o:p></o:p></span></div>
<div>
<!--[if !supportFootnotes]--><br clear="all" />
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Attistibas%20politekonomija/Azijas%20prezentacijai/Kopsavilkums_Azijas%20krize.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="FootnoteCharacters"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="FootnoteCharacters"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a><span lang="SV"> SVF publikācijas par Dienvidaustrumāzijas krīzi,
SVF Interneta mājas lapa </span><a href="http://www.imf.com/"><span lang="SV">www.imf.org</span></a><span lang="SV">. <o:p></o:p></span></div>
</div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2683244962315653502.post-54319635694013099752012-10-28T10:24:00.000+02:002012-10-28T11:13:42.733+02:00Globalizācijas politekonomiskā ietekme un tendences uz valstu un pasaules attīstību kopumā: ASV, Eiropas un Krievijas pētnieku pozīcijas<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="WordSection1">
<div style="text-align: right;">
<span style="line-height: 24px; text-align: center; text-indent: 37.400001525878906px;">(2004.gada decembris)</span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Galvenais globalizāciju izraisošais
aspekts ir saistīts ar ekonomiku (jaunu preču – pakalpojumu noieta tirgu
meklēšana) un ar to saistītiem politiskiem procesiem. Lai pilnīgāk izprastu
globalizācijas politekonomiskos procesus, to ietekmi un tendences uz notiekošo,
ir nepieciešams raudzīties no dažādiem skatupunktiem. Ir jūtamas atšķirības
salīdzinot <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>, Eiropas un
Krievijas globalizācijas pētnieku viedokļus, nostāju un argumentus. Tādā
sakarībā es izdalu trīs pētnieku pozīcijas, skatījumus – <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>, Eiropas un Krievijas.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: left;">
<st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> pētnieku pozīcija</h3>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> puse, iespējams, balstoties uz savu pieredzi, kas
saistīta ar liberālo tirgus ekonomikas un liberālo politiku, kā arī savu
pozīciju pasaulē, savos pētījumos un kritikā salīdzinoši mazāk pieskaras
globalizācijas negatīvajiem aspektiem, īpaši no globalizācijas procesa zaudētāju
valstu pozīcijas. „2001.g. briestot krīzei <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
ekonomikā, globalizācijas apspriešanas raksturs būtiski mainās. Iepriekšējais
viņu traktējums balstījās izrietot no bez krīzes pasaules saimniecības
attīstības.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn1" name="_ftnref1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Redzot, ka pasaulē sāk nostiprināties
jauni reģioni, kuru ietekme var sākt konkurēt ar <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
sfērām, rodas debašu vilnis, kurās tiek apspriesti risinājumi, lai glābtu savu
dominējošo pozīciju. Spilgts piemērs: „<st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
presē kāds augsta ranga ierēdnis bija izteicies sekojoši: „Ja Amerika grib, lai
globālisms funkcionētu, tai nav jākautrējas pasaules arēnā uzvesties kā
visvarenākai lielvarai, kāda patiesībā tā arī ir. Neredzamā tirgus roka nekad
nedarbojas bez neredzamās dūres (New York Times Magazine, <st1:date day="28" month="3" w:st="on" year="1999">28.03.1999</st1:date>).””<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></a> Ar
funkcionēšanu acīm redzot ir jāsaprot <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
interešu aizstāvēšana.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Runājot par <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
pozīcijām, nevar nesaskatīt <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
uztraukumu, ka virzības procesā uz globālismu (kuras pēc manām domām <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> pati ir cītīgi veicinājusi) tā var zaudēt savas
pozīcijas, saistot ar citu valstu neapdomīgiem vai savtīgiem <st2:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmumiem" w:st="on">lēmumiem</st2:veidnes>,
respektīvi, nerēķināšanos ar <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
interesēm. „Iespējams, vissvarīgākās ir Savienoto Valstu, Rietumeiropas un
Japānas attiecības pēc strukturālajām izmaiņām. Ja šīs vadošās valstis, domājot
par savu attīstību, izgāzīs <st2:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmumu" w:st="on">lēmumu</st2:veidnes> pieņemšanu, stāvoklis var
pasliktināties, radot spēcīgus ekonomiskos un politiskos konfliktus.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn3" name="_ftnref3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></a> <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Nedaudz pārsteidzoša ir ideja, ka plurālisms
pasaules ekonomikas pārvaldīšanā ir nevēlams.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn4" name="_ftnref4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Var jau būt, ka centralizēti pārvaldīt būtu labāk, bet kurš tad pārvaldīs, ja
ne visa pasaules sabiedrība? Nenoliedzams, <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
ir vēlme arī turpmāk saglabāt savas pozīcijas pasaules politikas un ekonomikas
veidošanā.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Ortodoksālie neoliberālisti apgalvo,
ka neoliberālā globalizācija ir neizbēgama. Tas esot labākais ceļš.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn5" name="_ftnref5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Man rodas jautājums – kam labākais ceļš, veids? Jebkurā procesā ir kāds
ieguvējs un kādam, līdz ar to, jābūt zaudētājam. Vai tas ir veids kā Rietumi
var turpināt izmantot Trešās pasaules valstis, pastiprinot tā saucamās Ziemeļu
– Dienvidu atšķirības?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Kā pierādījums manis izvirzītā
jautājuma pamatotībai: „Ir vispāratzīts, ka globalizācija bija svarīgs faktors
90-to gadu amerikāņu ekonomikas bezprecedenta panākumiem. Tajā pat laikā
neoliberālās globalizācijas ietekme uz perifērajām valstīm izrādījās
pretrunīga. No vienas puses tā forsēja anklāvu modernizāciju un atsevišķu
sabiedrība slāņu rietumnieciskošanā. No otras puses – stratificējot
sabiedrību.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn6" name="_ftnref6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: left;">
Eiropas<span lang="RU"> pētnieku pozīcija</span></h3>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Eiropas pētnieki savos viedokļos,
izteikumos un apskates punktos ir ļoti plurālistiski. No vienas puses viņi
cenšas pētīt un atbildēt uz tiem pašiem jautājumiem, uz kuriem atbildes meklē <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>. No otras puses, cenšas atrast notiekošajam
procesa citus ceļus. „Par neoliberālo filozofiju vienmēr ir teikt, ka tā ir
„labo laikapstākļu filozofija”, kura darbojas tikai tad, kad nav asu konfliktu
un krīžu.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn7" name="_ftnref7" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[7]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Nenoliedz globalizācijas pozitīvos momentus, bet apzinās tās nepilnības, kurus
mazāk akcentē <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> pētnieki.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Britu sociologs Entonijs Gidens
(Guldens A.) raksta, ka efektīva globālās pārvaldes sistēma varētu tikt
izveidota izmantojot to pašu shēmu kāda ir Eiropas Savienībai (ES). Tāda
globāla mēroga institūtu sistēma pēc savas lomas un funkcijā, protams,
atšķirtos no patreiz pastāvošajām ES institūcijām. Tajā pat laikā nav pārāk
grūti iedomāties kā tās šajā virzienā varētu tikt reformētas. Šī sistēma pēc
E.Gidensa domām nodrošinātu ne tikai pārvaldīšanu globālā līmenī, bet arī
kosmopolītiskās demokrātijas ekspansiju, kā priekšnoteikumu efektīvai pasaules
ekonomikas regulēšanai, ietekmējot globālās ekonomikas nevienlīdzīgo ietekmi.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn8" name="_ftnref8" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[8]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Nedaudz atšķirīgu konstrukciju piedāvā
vācu zinātnieks U.Beck. Tāpat kā Gidens , viņš uzskata, ka tieši ES var
izveidoties veidojumā, kas spētu efektīvi pretdarboties neoliberālajai
globalizācijai. Atšķirībā no Gidensa uzskata, ka ES jākļūst tikai vienam no
„transnacionālo valstu sistēmas” elementiem, spējīgai ielikt globalizācijas
procesu konstruktīvās sliedēs. Tajā pat laikā U.Beck uzstājas pret „globālās
valsts” ideju, kas pēc viņa domām, kļūtu par „pašu tirānistiskāko veidojumu”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn9" name="_ftnref9" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[9]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
„Varbūt ekonomikas triumfs jau ir
beidzies? Varbūt no jauna nāksies atzīt politikas primāro lomu?”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn10" name="_ftnref10" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[10]</span></span><!--[endif]--></span></a> „Pasaules ekonomikas nošķiršana no politikas ir ilūzija.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn11" name="_ftnref11" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[11]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Ar šiem izteicieniem tiek oponēts <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
pozīcijai, jo <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> ekonomikas
politikas piekopšana ir nepieņemama (valsts neiejaukšanās). Lielā mērā te var
saskatīt Rietumeiropas sociāldemokrātisko raksturu, kas uzsver valsts lomu.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: left;">
Krievijas pētnieku pozīcija</h3>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Krievijas pētnieki cenšas skatīt
kritiski, paturot prātā, ka liberālo un neoliberālo globalizācijas politiku
patiesībā īstenot aizsāka <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>,
kurai pievienojās daudzās <i>draudzīgās
valstis</i>. „Neviens nenoliedz globalizācijas objektīvo raksturu – diskusijas
ir saistītas vienīgi ar jautājumu, kā šo procesu izmantot nacionālajās
interesēs.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn12" name="_ftnref12" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[12]</span></span><!--[endif]--></span></a> Viņi nesaka, ka tas ir
slikti vai labi, bet gan balstoties uz vēstures pieredzes un atrodoties tādā kā
starpposmā starp Rietumu un Austrumu valstīm, raugās kritiski un analizē kā
vienu (Rietumu pieredze) tā otru (Āzijā un perifērajās valstīs notiekošo) situāciju
un iespējas globalizācijas procesu pavērst sev par labu.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
„Krievijai nevajag aizrauties ar
Āzijas autoritārisma idejām, mūsdienu apstākļos tas var izrādīties nevis par
stimulatoru, bet gan ekonomiskās attīstības depresantu.(..) Globalizācijas
periodā valsts (sa)brukšana ir ļoti bīstama tendence; neviens no tās pleciem
nav noņēmis tās galveno funkciju – savu iedzīvotāju aizsardzību”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn13" name="_ftnref13" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[13]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Krievijas, līdzīgi kā Rietumeiropas
pētnieki, apstrīd noniecināto valsts lomu. „Valsts nosaka vispārējo kontekstu,
kura rāmjos tirgus pašorganizējas. Bez tā visa nebūtu iespējama pāreja uz
attīstītāku un civilizētāku tirgus attiecību veidu. Tādejādi valsts un tirgus pretstatījums
pie šādiem nosacījumiem ir teorētiski kļūdains, vai arī ar nolūku tiek
izmantots, lai izgāztu konkurējošo valstu saimniecību.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn14" name="_ftnref14" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[14]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
„Daudzi Rietumu zinātnieki jau ir
atteikušies no valsts pretstatīšanas tirgum. Patiesā problēma neslēpjas
pretstatīšanā, bet gan darboties spējīgāku un noderīgāku valsts – tirgus formu
radīšanā šī problēma vēl ir tālu līdz tās teorētiskai un praktiskai
atrisināšanai.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn15" name="_ftnref15" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[15]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Krievijas pētnieki globalizāciju nereti
uztver kā kapitālisma jaunu formu, skaidrojot to, ka „bezprecedenta apjomos un
mērogos notiek kapitāla koncentrācija un centralizācija, nopakaļ sev radot ļoti
sarežģītas organizatoriskās struktūras, kas nepieciešamas gan kapitāla
dzīvotspējai mūsdienu apstākļos, gan valsts un sabiedrības kontrolei pār to.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn16" name="_ftnref16" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[16]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Šo apgalvojumu gribas saistīt ar sociālismu, kura augstākā stadija ir komunisms,
savukārt kā kapitālisma augstāko stadiju var interpretēt globālismu, skatoties
no politiski ideoloģiskā un ekonomiskā skata punkta (starptautiskas kompānijas,
starptautiskas organizācijas utt.).<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Labs piemērs iepriekšējam
apgalvojumam: „Pēc savas būtības starptautiskās finansu institūcijas (īpaši
Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka) īsteno <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
dolāra mākslīgi augsto kursu. Šīs institūcijas kredītus izsniedz <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> dolāros un to atmaksai jānotiek tajā pat
valūtā, kas kopumā ļoti būtiski spēj uzturēt pieprasījumu pēc <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> valūtas, tādejādi nodrošinot tās nepamatoti
augsto vērtību. (Salīdzinoši vispārvērtētākā cena šai valūtai bija 1985.g., kad
tās cena bija par 17,8% augstāka par patieso vērtību.)”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn17" name="_ftnref17" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[17]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Tas ir uzskatāms par labu piemēru, kas apliecina <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
ietekmes sfēru un slēpto reālpolitikas īstenošanu. Tai, būtiski ieguldot savas
pūles, ir izdevies izveidot situāciju, kas tiešā vai netiešā veidā rada <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> ekonomikai un tās interešu īstenošanai stabilu
bāzi. Paturpinot šo domu, nākas atzīt tieši <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
ieinteresētību pasaules mērogā ieviest (neoliberālo) tirgus ekonomiku, tādejādi
ieviešot visā pasaulē vienotus <i>spēles
noteikumus</i>, radot stabilu vidi savai ekonomikai starptautiskā (precīzāk
vispasaules) līmenī.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
Pārdomas par globalizācijas procesu, tās tendencēm un pētnieku viedokļiem</h3>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Raugoties uz globalizācijas procesu no
politekonomiskā aspekta, nevar nesaskatīt, ka tā ir jauna valstīs saražoto
produkciju (preču un pakalpojumu) noieta tirgu meklēšanas forma, kurā iesaistās
gan uzņēmēji, gan valsts. „Agrīnais vilnis bija kapitālisma ģeogrāfiskā
ekspansija – klasiskais koloniālisms; 1950 – 1970. gados neokoniālisms.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn18" name="_ftnref18" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[18]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Gribas piekrist, ka „galvenie globālās ekonomikas aģenti bija lielā septītnieka
valstis un to kontrolētās starptautiskās institūcijas – Starptautiskais Valūtas
fonds, Pasaules Banka, Pasaules Tirdzniecības organizāciju.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn19" name="_ftnref19" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[19]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Jāpiezīmē, ka lielā septītnieka (tagad astotnieka) valstu vidū <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> ieņem dominējošo lomu, tādejādi starptautisko
institūciju kontrolē tai ir lielāka ietekme.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Kā galveno <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
pētnieku kritikas objektu es saistu ar pārāk liela koncentrēšanās uz savu (<st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>) pozīciju, tādejādi netiek domāts tik daudz par
visā pasaulē globalizācijas procesā radušajām problēmām un to risināšanu. Tas,
par ko spriež pasaules kontekstā ir saistīts ar savām (<st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>)
izredzēm, iespējām.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
„Vai globalizācija patiesi ir globāls
process? Izskatās, ka šis process pilnībā ir skāris tikai tādas sfēras kā
pasaules informācijas tīklus, banku – finansu sfēru, starptautisko korporāciju
darbība, bet ģeopolitiskajā plaknē aprobežojas ar attīstītākajām valstīm. Par
globalizācijas spilgtāko piemēru tiek uzskatīta valstu robežu izzušana, vēl
nekas neliecina par to, ka nacionālo valstu robežas varētu izzust un nacionālās
valstis varētu atmirt.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn20" name="_ftnref20" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[20]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Kā spilgtu piemēru var izmantot Eiropas Savienību, kurā, lai gan tika ieviesta
vienota valūta un pieņemti daudzi vienoti likumi, rāda, ka integrācijas
procesam ir savas robežas. Uz doto brīdi šeit nevar iet runa par globalizāciju,
bet gan par reģionalizāciju un ciešu starptautisku sadarbību
(internacionalizācija), kas veicina (priekšnosacījums) globalizācijas procesu.
Internacionalizācija, salīdzinot ar globalizāciju, nerada draudus valsts
nacionālajai suverenitātei, bet gan rada daļēji caurspīdīgas robežas.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Iespējams, vienīgi aktīvi iesaistoties
globalizācijas procesā valsts spēj noturēt vai pat nostiprināt savas pozīcijas.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn21" name="_ftnref21" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[21]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Turpretim, raugoties no otras puses, ja valstis pašas iesaistās šajā procesā,
tad tās globalizāciju arī atbalsta un veicina. Līdz ar to valstis, dzenoties
pakaļ un izmantojot globalizācijas sniegtos augļus, pašas sevi pakļauj valsts
pamata – suverenitātes – zaudēšanai.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Neskatoties uz plašo un strauji augošo
ekonomisko sadarbību, kurai cieši līdzās iet politiskais aspekts, ir grūti
iedomāties pārskatāmā nākotnē tādu situāciju, kad visa pasaule saplūstu (kaut
vai nosacīti) vienā veidojumā. Šeit arī rodas nepieciešamība skaidri nodefinēt
globalizācijas terminu skatoties no politiski-ekonomiskā aspekta.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Līdz Berlīnes mūra krišanai pastāvēja
divu polu pasaules uzbūves modelis. Dotajā brīdī šis modelis ir izjaukts.
Straujā pasaules attīstība un ģeopolitiskās izmaiņas rāda, ka nākotnē būs
vairāki spēcīgi reģioni – hegemoni. Uz doto brīdi attīstītās valstis cenšas ar
visiem līdzekļiem atvērt pēc iespējas vairāk valstu tirgu (neoliberālisms), lai
spētu uzkrāt kapitālu un nostabilizēt savu pozīciju pasaules areālā. Šo procesu
ir iespējams sasaistīt ar tādām teorijām kā „Kapitāla uzkrāšanas jeb
akumulēšanas teorija”, „Atkarības teorija”, „Modernizācijas teorija” un citām,
kuru pamatu veido Ziemeļu – Dienvidu atšķirības.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Tā kā šobrīd aktīvi noris
internacionalizācijas un reģionalizācijas process, veidojoties spēcīgiem
hegemoniem, Roberts Gilpins (<i>Robert
Gilpin</i>) uzdod diezgan loģisku jautājumu – kas notiks „pēc hegemonijas”
fāzē? Vai tā būs plurāli pārvaldāma hegemonija?<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftn22" name="_ftnref22" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[22]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Domāju, ka vispārēja globalizācija
(tāpat kā absolūta tirgus ekonomija) ir utopiska. Vēsture pierāda, ka, it īpaši
rodoties kādām nopietnām krīzēm, ideoloģijas un vērtības mainās. Ir noteiktas
robežas, līdz kurām viena veida vērtības (piemēram, liberālās) var attīstīties
un dominēt. Kad tās ir sevi izsmēlušas, tās vietā nāk citas (piemēram, sociāldemokrātiskas).
Notiek pakāpeniska evolūcija. Lai arī dotajā laika posmā visi faktori liecina
par virzību uz globalizāciju, kaut kad ir jānotiek pavērsienam kas šo procesu
ierobežotu vai pavērstu uz pretējo pusi. Iesaku izpētīt globalizācijas
ierobežojošos faktorus, tādejādi nosakot potenciāli maksimālo globalizācijas
līmeni.<o:p></o:p></div>
<div align="center" class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: center;">
<br /></div>
</div>
<b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 150%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;"><br clear="all" style="mso-break-type: section-break; page-break-before: always;" />
</span></b>
<br />
<h3 style="text-align: center;">
<b><span lang="RU">Bibliogrāfija</span></b></h3>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Cerny, P.G. (1999). <i>Globalization and the Changing Logic of
Collective Action</i>. In Lipson, C., Cohen, B. J. (Eds), Theory and Structure
in International Political Economy. England: The MIT Press, 111 – 142. p.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Gilpin R. (1987). <i>The transformation of the Global Political Economy,</i> The Political
Economy of International Relations, Princeton UniversitY Press, 341 – 363 p.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<span lang="RU" style="letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 118%;">Бек</span><span lang="RU"> </span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 118%;">У</span><span style="letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 118%;">.</span> (<span lang="EN-US">Beck, U</span>lrich<span lang="EN-US">)</span>, (<span lang="EN-US">2002</span>). <i><span lang="RU">ПОЛИТИЧЕСКАЯ ДИНАМИКА В ГЛОБАЛЬНОМ ОБЩЕСТВЕ РИСКА</span></i><i>.</i><i> </i><span lang="RU">МИРОВАЯ ЭКОНОМИКА И
МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, </span><span lang="RU">№</span><span lang="RU"> 5,
с. 10-19</span><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<span lang="RU" style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;">Вебер А.</span><span style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;">,</span><span style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;"> </span><span style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;">(</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;">200</span><span style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;">1).</span><i> </i><i><span lang="RU" style="letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">ЧТО СТОИТ ЗА ТАК НАЗЫВАЕМЫМ АНТИГЛОБАЛИЗМОМ?</span></i><span lang="RU" style="letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;"> </span><span lang="RU">МИРОВАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, № 12, с. 50-56</span><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-left: .7pt; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<span lang="RU" style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;">Ершов М., (2002). </span><i><span lang="RU">РОССИЯ И РЫЧАГИ
ГЛОБАЛИЗАЦИОННОЙ ПОЛИТИКИ</span></i>. <span lang="RU">МИРОВАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ</span>,<span lang="RU"> №
5, с. 3-9</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-left: .7pt; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">Коллонтай В.</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">, (</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">2002</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">).</span><i> </i><i><span lang="RU">ЭВОЛЮЦИЯ ЗАПАДНЫХ КОНЦЕПЦИЙ ГЛОБАЛИЗАЦИИ</span></i>.<i> </i><span lang="RU">МИГОНАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУ ПА ГОДНЫ Е ОТНОШЕНИЯ, № 1, с. 24-30</span><span lang="RU"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-left: .7pt; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">Коллонтай В.</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">, (</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">2002</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">).</span><i> </i><i><span lang="RU">ЭВОЛЮЦИЯ ЗАПАДНЫХ КОНЦЕПЦИЙ
ГЛОБАЛИЗАЦИИ</span></i>.<i> </i><span lang="RU">МИГОНАЯ ЭКОНОМИКА И МЕЖДУ ПА
ГОДНЫ Е ОТНОШЕНИЯ, № 2, с. </span>32-39<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<span lang="RU">Косолапов Н.</span>, (<span lang="RU">2001</span>). <i><span lang="RU">ГЛОБАЛИЗАЦИЯ: СУЩНОСТНЫЕ И <o:p></o:p></span></i></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<i><span lang="RU">МЕЖДУНАРОДНО-ПОЛИТИЧЕСКИЕ
АСПЕКТЫ</span></i>. <span lang="RU">МИРОВАЯ ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ</span>, <span lang="RU">№ 3. с. 69-74</span><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin: 3pt 0.9pt 0.0001pt 2.5pt; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<span lang="RU" style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 106%;">Перегудов
С.</span><span style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 106%;">,</span><span style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 106%;"> </span><span style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 106%;">(</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 106%;">2002</span><span style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 106%;">).</span> <i><span lang="RU">АНТИГЛОБАЛИСТСКИЕ
ДВИЖЕНИЯ </span></i><i><span lang="RU">-НАЧАЛО ВЕЛИКОЙ СМУТЫ </span><span lang="EN-US">XXI</span></i><i><span lang="RU"> ВЕКА?</span></i><i><span lang="RU"> </span></i><i><span lang="RU" style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 108%;">НЕОЛИБЕРАЛЬНАЯ
ГЛОБАЛИЗАЦИЯ: </span></i><i><span lang="RU" style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 108%;">ЕСТЬ ЛИ АЛЬТЕРНАТИВА?</span></i><span lang="RU" style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 108%;"> </span><span lang="RU">МИРОВАЯ ЭКОНОМИКА И
МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, </span><span lang="RU">№</span><span lang="RU"> 4,
с. 22-28</span><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-left: .7pt; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<span lang="RU" style="letter-spacing: -.4pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">Чугров С.</span><span style="letter-spacing: -.4pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">,</span><span style="letter-spacing: -.4pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;"> </span><span style="letter-spacing: -.4pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">(</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.4pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">2002</span><span style="letter-spacing: -.4pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">).</span> <i><span lang="RU">ГЛОБАЛИЗАЦИЯ, МОДЕРНИЗАЦИЯ ИЛИ ИНТЕРНАЦИОНАЛИЗАЦИЯ?</span></i><i><span lang="RU"> </span></i><span lang="RU">МИ</span><span lang="RU">РОВАЯ ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, № 4, с.
19-21</span><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<span lang="RU">Салицкий</span><i><span lang="RU"> </span></i><span lang="RU">А.</span>, (<span lang="RU">2002</span>). <i><span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 109%;">ВЫЗОВЫ ГЛОБАЛИЗАЦИИ </span></i><i><span lang="RU">И
ПРОБЛЕМЫ КРУПНЫХ ПОЛУПЕРИФЕРИЙНЫХ СТРАН</span></i><i>.</i><i> </i><span lang="RU">МИРОВАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, № 2, с. 15-19</span><o:p></o:p></div>
<div>
<!--[if !supportFootnotes]--><br clear="all" />
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">Коллонтай В.</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">, (</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">2002</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">).</span><i> </i><i><span lang="RU">ЭВОЛЮЦИЯ ЗАПАДНЫХ КОНЦЕПЦИЙ ГЛОБАЛИЗАЦИИ</span></i>.<i> </i><span lang="RU">МИГОНАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУ ПА ГОДНЫ Е ОТНОШЕНИЯ, № </span>1<span lang="RU">,
с. </span>29<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn2">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 110%;">Вебер А.</span><span style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 110%;">,</span><span style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 110%;"> </span><span style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 110%;">(</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 110%;">200</span><span style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 110%;">1).</span><i> </i><i><span lang="RU" style="letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: RU;">ЧТО СТОИТ ЗА ТАК
НАЗЫВАЕМЫМ АНТИГЛОБАЛИЗМОМ?</span></i><span lang="RU" style="letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: LV;"> </span><span lang="RU">МИРОВАЯ ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, № 12,
с. 5</span>1<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn3">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref3" name="_ftn3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span>Gilpin R. (1987). <i>The transformation
of the Global Political Economy,</i> The Political Economy of International
Relations, Princeton UniversitY Press, 363 p.<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn4">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref4" name="_ftn4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span>Gilpin R. (1987). <i>The transformation of the Global Political
Economy,</i> The Political Economy of International Relations, Princeton
UniversitY Press, 363 p.<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn5">
<div class="MsoNormal" style="margin-left: .7pt; text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref5" name="_ftn5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">Коллонтай</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-bidi-font-weight: bold;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">В</span><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-bidi-font-weight: bold;">.</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">, (</span><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-bidi-font-weight: bold;">2002</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">).</span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-font-width: 112%;"> </span></i><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 109%;">ЭВОЛЮЦИЯ ЗАПАДНЫХ КОНЦЕПЦИЙ ГЛОБАЛИЗАЦИИ</span></i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 112%;">.</span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;"> </span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;">МИГОНАЯ ЭКОНОМИКА И МЕЖДУ ПА ГОДНЫ Е
ОТНОШЕНИЯ, № </span><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; mso-font-width: 112%;">I</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;">, с. 2</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 112%;">9</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;">-30</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn6">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref6" name="_ftn6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">Коллонтай В.</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">, (</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">2002</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">).</span><i> </i><i><span lang="RU">ЭВОЛЮЦИЯ ЗАПАДНЫХ КОНЦЕПЦИЙ ГЛОБАЛИЗАЦИИ</span></i>.<i> </i><span lang="RU">МИГОНАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУ ПА ГОДНЫ Е ОТНОШЕНИЯ, № </span>1<span lang="RU">,
с. </span>25<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn7">
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref7" name="_ftn7" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[7]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 118%;">Бек</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 118%;">У</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 118%;">.</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"> (</span><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;">U</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">. </span><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;">Beck</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">)</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">,</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;"> </span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">(</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">2002</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">)</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">.</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> <i><span lang="RU">ПОЛИТИЧЕСКАЯ
ДИНАМИКА В ГЛОБАЛЬНОМ ОБЩЕСТВЕ РИСКА</span></i></span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 112%;">.</span></i><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;"> </span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">МИРОВАЯ ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;">№</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;"> 5, с. 1</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">6</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn8">
<div class="MsoNormal" style="margin: 3pt 0.9pt 0.0001pt 2.5pt; text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref8" name="_ftn8" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[8]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 106%;">Перегудов С.</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 106%;">,</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 106%;"> </span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 106%;">(</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 106%;">2002</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 106%;">).</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 111%;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 113%;">АНТИГЛОБАЛИСТСКИЕ
ДВИЖЕНИЯ -НАЧАЛО ВЕЛИКОЙ СМУТЫ </span><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; mso-font-width: 113%;">XXI</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 113%;"> ВЕКА?</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 108%;">НЕОЛИБЕРАЛЬНАЯ ГЛОБАЛИЗАЦИЯ: </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 108%;">ЕСТЬ ЛИ
АЛЬТЕРНАТИВА?</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 108%;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 111%;">МИРОВАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 106%;">№</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 111%;"> 4, с. 2</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 111%;">5-26</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn9">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref9" name="_ftn9" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[9]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 106%;">Перегудов С.</span><span style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 106%;">,</span><span style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 106%;"> </span><span style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 106%;">(</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 106%;">2002</span><span style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 106%;">).</span> <span lang="RU">АНТИГЛОБАЛИСТСКИЕ
ДВИЖЕНИЯ -НАЧАЛО ВЕЛИКОЙ СМУТЫ </span><span lang="EN-US">XXI</span><span lang="RU"> ВЕКА?</span><span lang="RU"> </span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.05pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 108%;">НЕОЛИБЕРАЛЬНАЯ ГЛОБАЛИЗАЦИЯ: </span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 108%;">ЕСТЬ ЛИ АЛЬТЕРНАТИВА?</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 108%;"> </span><span lang="RU">МИРОВАЯ ЭКОНОМИКА И
МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, </span><span lang="RU">№</span><span lang="RU"> 4, с. 2</span>6<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn10">
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref10" name="_ftn10" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[10]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 118%;">Бек</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 118%;">У</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 118%;">.</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">,</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;"> </span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 112%;">(</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;">2002</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 112%;">)</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">.</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> <i><span lang="RU">ПОЛИТИЧЕСКАЯ ДИНАМИКА В ГЛОБАЛЬНОМ ОБЩЕСТВЕ РИСКА</span></i></span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 112%;">.</span></i><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;"> </span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;">МИРОВАЯ ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ
ОТНОШЕНИЯ, </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 106%;">№</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;"> 5, с. 1</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 112%;">5</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn11">
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref11" name="_ftn11" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[11]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 118%;">Бек</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 118%;">У</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 118%;">.</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">,</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;"> </span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 112%;">(</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;">2002</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 112%;">)</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">.</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> <i><span lang="RU">ПОЛИТИЧЕСКАЯ ДИНАМИКА В ГЛОБАЛЬНОМ ОБЩЕСТВЕ РИСКА</span></i></span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 112%;">.</span></i><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;"> </span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;">МИРОВАЯ ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ
ОТНОШЕНИЯ, </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 106%;">№</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;"> 5, с. 1</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 112%;">6</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn12">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref12" name="_ftn12" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[12]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Салицкий</span><i><span lang="RU"> </span></i><span lang="RU">А.</span>, (<span lang="RU">2002</span>). <i><span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 109%;">ВЫЗОВЫ ГЛОБАЛИЗАЦИИ </span></i><i><span lang="RU">И
ПРОБЛЕМЫ КРУПНЫХ ПОЛУПЕРИФЕРИЙНЫХ СТРАН</span></i><i>.</i><i> </i><span lang="RU">МИРОВАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, № 2, с. 1</span>7<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn13">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref13" name="_ftn13" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[13]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Салицкий</span><i><span lang="RU"> </span></i><span lang="RU">А.</span>, (<span lang="RU">2002</span>). <i><span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 109%;">ВЫЗОВЫ ГЛОБАЛИЗАЦИИ </span></i><i><span lang="RU">И
ПРОБЛЕМЫ КРУПНЫХ ПОЛУПЕРИФЕРИЙНЫХ СТРАН</span></i><i>.</i><i> </i><span lang="RU">МИРОВАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, № 2, с. 1</span>9<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn14">
<div class="MsoNormal" style="margin-left: .7pt; text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref14" name="_ftn14" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[14]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">Коллонтай
В.</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">, (</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">2002</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">).</span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;"> </span></i><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 109%;">ЭВОЛЮЦИЯ ЗАПАДНЫХ КОНЦЕПЦИЙ ГЛОБАЛИЗАЦИИ</span></i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">.</span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;"> </span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">МИГОНАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУ ПА ГОДНЫ Е ОТНОШЕНИЯ, № 2, с. </span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">32</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn15">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref15" name="_ftn15" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[15]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">Коллонтай В.</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">, (</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">2002</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">).</span><i> </i><i><span lang="RU">ЭВОЛЮЦИЯ ЗАПАДНЫХ КОНЦЕПЦИЙ ГЛОБАЛИЗАЦИИ</span></i>.<i> </i><span lang="RU">МИГОНАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУ ПА ГОДНЫ Е ОТНОШЕНИЯ, № 2, с. </span>34<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn16">
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref16" name="_ftn16" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[16]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> Косолапов Н.</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">, (</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">2001</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">).</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> <i><span lang="RU">ГЛОБАЛИЗАЦИЯ: СУЩНОСТНЫЕ И <o:p></o:p></span></i></span></div>
<div class="MsoNormal">
<i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">МЕЖДУНАРОДНО-ПОЛИТИЧЕСКИЕ АСПЕКТЫ</span></i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">. </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">МИРОВАЯ ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ
ОТНОШЕНИЯ</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">, </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">№ 3. с. </span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">70<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn17">
<div class="MsoNormal" style="margin-left: .7pt; text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref17" name="_ftn17" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[17]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 110%;">Ершов М., (2002). </span><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 113%;">РОССИЯ
И РЫЧАГИ ГЛОБАЛИЗАЦИОННОЙ ПОЛИТИКИ</span></i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 113%;">. </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 114%;">МИРОВАЯ ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 114%;">,</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 114%;"> № 5, с. 3-9</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn18">
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref18" name="_ftn18" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[18]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">Косолапов Н.</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">, (</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">2001</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">).</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> <i><span lang="RU">ГЛОБАЛИЗАЦИЯ: СУЩНОСТНЫЕ И <o:p></o:p></span></i></span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">МЕЖДУНАРОДНО-ПОЛИТИЧЕСКИЕ
АСПЕКТЫ</span></i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">. </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">МИРОВАЯ ЭКОНОМИКА И
МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">, </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">№ 3. с. </span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">71<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn19">
<div class="MsoNormal" style="margin-top: 17.75pt;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref19" name="_ftn19" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[19]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 110%;">Вебер А.</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 110%;">,</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 110%;"> </span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 110%;">(</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 110%;">200</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 110%;">1).</span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> </span></i><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: RU;">ЧТО
СТОИТ ЗА ТАК НАЗЫВАЕМЫМ АНТИГЛОБАЛИЗМОМ?</span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: LV;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic;">МИРОВАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, № 12, с. 50</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn20">
<div class="MsoNormal" style="margin: 4.15pt 0cm 21.05pt 127.6pt;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref20" name="_ftn20" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[20]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.4pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">Чугров С.</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.4pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">,</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.4pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;"> </span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.4pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">(</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.4pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">2002</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.4pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">).</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;"> </span><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;">ГЛОБАЛИЗАЦИЯ, МОДЕРНИЗАЦИЯ ИЛИ ИНТЕРНАЦИОНАЛИЗАЦИЯ?</span></i><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;"> </span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">МИ</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">РОВАЯ ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, № 4, с. 1</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">9</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn21">
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref21" name="_ftn21" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[21]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 102%;">Салицкий</span><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 106%;"> </span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 102%;">А.</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 102%;">,</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 102%;"> </span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 102%;">(</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 102%;">2002</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 102%;">). </span><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 109%;">ВЫЗОВЫ
ГЛОБАЛИЗАЦИИ </span></i><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 109%;">И ПРОБЛЕМЫ
КРУПНЫХ ПОЛУПЕРИФЕРИЙНЫХ СТРАН</span></i><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-font-width: 109%;">.</span></i><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 106%;"> </span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;">МИРОВАЯ</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;">ЭКОНОМИКА</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;">И</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;">
</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;">МЕЖДУНАРОДНЫЕ</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;">ОТНОШЕНИЯ</span><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;">, № 2, </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;">с</span><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;">. 1</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 106%;">6</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn22">
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_Literaturas_parskats_politekonomija.doc#_ftnref22" name="_ftn22" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[22]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">Gilpin
R. (1987). <i>The transformation of the
Global Political Economy,</i> The Political Economy of International Relations,
Princeton UniversitY Press, 363 p.</span><o:p></o:p></div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2683244962315653502.post-75791589297852379772012-10-27T22:39:00.000+03:002012-10-28T11:47:13.932+02:00Kam būtu jāuzņemas resursu pārdalītāja loma par labu „sliktākā stāvoklī”* esošajiem?<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div align="right" class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: right;">
<o:p>(2005.gada decembris) </o:p></div>
<div align="right" class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: right;">
<o:p><br /></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Taisnīga un vienlīdzīga resursu pārdale ir viena no problemātikām, kura
nodarbina daudzas šīs problemātikas risināšanā iesaistītās personas – sākot no
antīkajiem, beidzot ar mūsdienu domātājiem. Esejas mērķis šīs problemātikas
kontekstā ir censties rast atbildi uz jautājumu, <b>kam būtu jāuzņemas resursu pārdalītāja loma par labu „sliktākā stāvoklī”
esošajiem</b>. Esejas pamatā izmantotas tādu mūsdienu vadošo domātāju kā
J.Rawls, R.Dworkins, M.Noziks un M.Walzers teorijas, atziņas, no kurām katrs
pārstāv atsevišķu pieeju. Par izejas pozīciju esejai tiek ņemts libertariāņu pārstāvja
M.Nozika apgalvojums, ka par vienīgo leģitīmo un paciešamo valsti kalpo minimālas
iejaukšanās valsts.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
M.Noziks ir libertariāņu pārstāvis, individuālisma pozīciju aizstāvis. Vispārējais
M.Nozika secinājums grāmatā „Anarhija, valsts un utopija” (1974) – Indivīdam ir
tiesības; ir kas tāds, ko nevar izdarīt neviens cilvēks un neviena cilvēku
grupa nepārkāpjot citu tiesības. Šīs tiesības ir tik ļoti svarīgas, ka rodas
problēma: vai valsts un tās funkcionāri var vispār kaut ko ietekmēt? Jeb
M.Nozika uzstādītais jautājums: Kāds īsti darbības lauks pēc strikti
noteiktajām individuālajām tiesībām atliek kā valstiskas? Minimālā valsts loma
ir sašaurināta līdz tādam funkciju līmenim kā aizsardzība pret vardarbību,
apmānu, zādzībām, sabiedrības vienošanās ievērošanu un tml. Nav nekāda pamata
jebkurai valsts funkciju paplašināšanai pārkāpjot cilvēktiesības un liekot tām
pakļauties. Tāpēc minimāla valsts ir taisnīga. M.Noziks arī atzīmē, ka valstij
nav nekādas tiesības izmantot piespiedu mehānismus ierobežojot jebkāda veida
cilvēku darbību, ja kā mērķis kalpo valsts interešu pašaizsardzība.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Šī ir klasiskā liberālisma koncepcija - minimāla valsts iejaukšanās, kā
„naktssargs”, kura loma ir uzraudzīt savstarpējo vienošanos. Indivīdi šādā
valstī nav instrumenti, bet gan mērķis. Pretstatā utilitāristiem, minimāla
valsts garantē visiem pilsoņiem aizsardzību, tāpēc arī nodokļus jāmaksā visiem.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn3" name="_ftnref3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Dabiskajā situācijā tas, kura tiesības ir aizskartas, pats aizstāv kā
spēj, pieprasa kaitējuma atlīdzināšanu un dara visu iespējamo, lai sodītu pāri
darītāju. Citi var pievienoties aizskartajam vai nu pilsoniskās solidaritātes
vārdā, vai nu lai pierādītu draudzību, vai arī pateicībā par palīdzību pagātnē
un, iespējams, nākotnē. Tādā veidā savstarpējās aizsardzības nolūkā cilvēki
apvienojas grupās, jo saprot, ka spēks ir vienotībā.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn4" name="_ftnref4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Pēc M.Nozika domām utopija ir metautopija, jeb arēna dažādu utopisku
eksperimentu izmēģināšanai, kurā cilvēki ir brīvi sevis izmēģināšanā. Jebkura
cilvēku grupa var piedāvāt savu modeli un pārliecināt citus sekot viņu
piemēram. Tieši šādu minimālas iejaukšanās valsti M.Noziks sauc par vienīgo
leģitīmo un paciešamo valsti.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn5" name="_ftnref5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Šajā M.Nozika argumentācijā labi tiek runāts par 3 aktieru lomu, nozīmi –
individuālo, interešu grupu un valsts. Kā primārais tiek izvirzīts indivīds,
viņa vajadzības un vērtības, kuru realizācijai var tikt veidotas interešu
grupas. Valsts ieņem sekundāru lomu. Tā kā valstij jāuzņemas pēc iespējas mazāk
funkciju, tad šādā modelī valsts kā resursu pārdalītāja loma par labu „sliktākā
stāvoklī” esošajiem ir niecīga (skat. reprezentatīvu piemēru par aizskartajām
tiesībām).</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
J.Rawls pārstāv universāli – racionālās teorijas, neokontraktuālists.
Viņš izvirza 2 taisnīguma principus. „Pirmais taisnīguma princips nosaka:
„Katram ir vienlīdzīgas tiesības uz brīvību, kas fundamentālā veidā ir
savienojama ar tādu pašu brīvību citiem”. Otrais princips nosaka: Ekonomiskā un
sociālā nevienlīdzība, kā, piemēram, bagātība un vara, taisnīgi tikai tādā
gadījumā, kad sniedz kopēju labumu un kompensē zaudējumus visneaizsargātākajai
sabiedrības daļai”.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn6" name="_ftnref6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Nedaudz savādākajā 2.principa formulējumā tiek izdalītas 2 daļas,
nosakot, ka sociālajai un ekonomiskajai nevienlīdzībai jāparedz: a) pēc
iespējas lielāku labumu sliktākā pozīcijā esošajiem un b) brīvi pieejamas
iespējas un vienlīdzīgi nosacījumi visiem, vienādas izejas pozīcijas.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn7" name="_ftnref7" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></a> Šis
ir tā saucamais <i>maximum minimorum</i>
princips, atbilstoši kuram nav pieļaujama jebkāda nevienlīdzība, bet gan tikai
tāda, kas maksimizē minimumu. Attiecīgi, par maksimizācijas kritēriju kļūst
vissliktākajā stāvoklī esošie.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn8" name="_ftnref8" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[7]</span></span><!--[endif]--></span></a> Par
maksimizācijas patieso rādītāju kļūst nevis vispārējie sociālie nosacījumi,
bet, īpašā veidā, vissliktākajā stāvoklī esošo sabiedrības locekļu stāvoklis.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn9" name="_ftnref9" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[8]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Utilitāristi (kuru oponents ir Rawls) par mērķi izvirza pēc lielāku
labklājību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Kā rezultātā tas noved
aizvien pieaugošas indivīda atkarības no sabiedrības. Rawls nepiekrīt šādam
stāvoklim, kad viens cilvēks – cita vai sabiedrības vairākuma ķīlnieks.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn10" name="_ftnref10" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[9]</span></span><!--[endif]--></span></a> Rawls
raksta, ka taisnīgums ir sociālo institūtu pirmā nepieciešamība, kā patiesība
zinātnes sistēmai.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn11" name="_ftnref11" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[10]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
No Rawls teorijas un definētajiem principiem var izsecināt, ka būtisks ir
indivīds, zināms taisnīgums un zināma vienlīdzība, kura aizstāvībā jāiesaistās
visiem – katram indivīdam, interešu grupai un valstij. Piemēram, indivīdam –
darba devējam darba attiecībās ar padotajiem, tos pieņemot un atbrīvojot no
darba utt.; interešu grupai – savā iekšējā (organizatoriskajā, ja tāda ir)
uzbūvē dodot iespēju ikvienam, pārstāvot un aizstāvot savas intereses, veicot
socializācijas procesu un tml.; valstij – īstenojot leģitīmā ceļā iegūtās
funkcijas, tai skaitā pārraudzības, kontroles, koordinācijas un sabiedrības
aizstāvības funkcijas. J.Rawls teorijās valsts loma salīdzinot ar M.Noziku ir
paplašināta, it īpaši attiecībā uz zināma taisnīguma un noteiktas vienlīdzības
nodrošināšanu, resursu pārdali un tml.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
R.Dvorkins savās teorijās uzskata, ka šo aktieru loma ir neskaidra. No
vienas puses R.Dvorkins uzskata, ka cilvēku visaptverošās tiesības uz brīvību
ir absurds pieņēmums. Viņš par pamatu izmanto tradicionālo brīvības izpratni,
kā valsts uzlikto ierobežojumu neesamība attiecībā uz iespējamo cilvēka rīcību.
Piemēram izmanto skaidrojumu, ka viena cilvēka rīcība var traucēt, apdraudēt
vai kā savādāk negatīvi ietekmēt citus cilvēkus. Līdz ar to uzliktos
ierobežojumus var uzskatīt par attaisnotiem, jo tas ir kompromiss, kas
nepieciešams citu brīvību vai drošības aizsardzībai.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn12" name="_ftnref12" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[11]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
No otras puses uzsver valsts lomu. R.Dvorkins izejas pozīcijā pieņem, ka
visi atzīst sekojošus politiskās morāles postulātus: Valstij ir jābūt gādīgai,
tas ir, kā pret tādiem, kurus tā vada un jūtas apdraudēti un pakļauti ciešanām,
neapmierinātībai, kā arī valstij jāizturas ar cieņu, tas ir, kā pret cilvēkiem,
kuri paši spējīgi izstrādāt prātīgu priekšstatu par to, kā viņiem dzīvot un
rīkoties. Pietam, valstij nepieciešams izturēties ne tikai gādīgi un ar cieņu,
bet ar vienādu gādību un cieņu. Tā nedrīkst nevienmērīgi sadalīt labumus un
iespējas uz tā pamata, ka dažiem pilsoņiem ir tiesības uz lielāku gādību, jo ir
cienīgāki. Šie postulāti satur liberālistisko vienlīdzības koncepciju, un šeit
runa iet par vienlīdzību, nevis par brīvību vai visatļautību.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn13" name="_ftnref13" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[12]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Ja brīvības ierobežojumi ir pietiekoši nopietni vai bargi, tad valstij
patiešām nav tiesības uzspiest šos ierobežojumus tikai tādēļ, ka tie atbilst
sabiedrības interesēm.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn14" name="_ftnref14" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[13]</span></span><!--[endif]--></span></a> Piemērojot
likumu formālās prasības, pieprasa tā satura novērtējumu un sasaisti tiesību
pārvaldes realizācijas iespēju principus ar liberāli – demokrātisko politisko
sistēmu, kurā tiek cienītas un garantētas indivīda tiesības un brīvības.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn15" name="_ftnref15" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-size: 14.0pt; line-height: 150%; mso-ansi-language: RU;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 14.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[14]</span></span><!--[endif]--></span></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
R.Dvorkins secina, ka tiesības sāk saprast un darboties kā „<u>cilvēka
subjektīvās tiesības</u>” [Dvorkin R. Taking Rights Seriously. Harvard, 1977.].<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn16" name="_ftnref16" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[15]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Privātais subjekts ir aktieris visām iespējamām attiecībām ar citiem cilvēkiem,
un, atbilstoši, tiesību radītājs sev un sev līdzīgajiem. Publiskās tiesības
neiejaucas privātajās; privātās tiesības piepilda/ papildina ar praktiskām
vērtībām visu normatīvo masīvu, bet pati tiesību sistēma kļūst noturīgāka. „Valsts
noteiktās tiesības un pienākumi vienmēr var tikt atceltas vai izmainītas, jo
izriet no „iepriekšējiem politiskajiem <st1:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmumiem" w:st="on">lēmumiem</st1:veidnes>” [Dvorkin R. Talking Rights
Seriously. P. 93.].”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn17" name="_ftnref17" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[16]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Kā redzams, R.Dvorkins kā vienu no būtiskākajām valsts lomām saskata
valsts gādīgumu un tās vienādu cieņu pret visiem. Īpaši uzsver valsts lomu
dažādu labumu pārdale. Atzīst, ka valstij šajā jautājumā ir būtiska loma, tā ir
nepieciešama. Kā augstāk redzams, R.Dworkins atspoguļo visu iesaistīto aktieru
ciešo sasaisti, ietekmi vienam uz otru (piemēram, indivīda ietekme uz valsti vs
valsts ietekme uz indivīdu). R.Dvorkina piedāvātajā apdrošināšanā pret dažādām
nepilnībām un iespējamo nonākšanu „sliktākajā stāvokli”, jautājums, kurš par ko
un cik daudz maksās? Šīs esejas turpinājumā centīšos rast daļēju atbildi šai
problēmai – noskaidrot, kas vispār veido potenciālos maksātājus, un to
savstarpējo sasaisti.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
M.Walzer pārstāv partikulārās teorijas, kas taisnīgumu traktē kā
noteiktas sociālās kopienas starptautiskotus kolektīvos priekšstatus. M.Walzer
plurālistiskā jeb sarežģītās (kompleksās) vienlīdzības teorijas balstās uz 2
centrālām tēzēm: Sfēru tēze un Nedominēšanas tēze. Sfēru tēzēs tiek pieņemts,
ka sociālie labumi ir iedalāmi „sfērās”, no kurām katra ir vadāma ar
atšķirīgiem distributīviem principiem. Šie principi nosaka pieļaujamo
nevienlīdzības līmeni katrā sfērā. Tiek izdalīti seši pārdales taisnīguma
principi: 1) katram – viens un tas pats (egalitārā vienlīdzība); 2) katram pēc
nepieciešamības; 3) katram pēc nopelniem; 4) katram pēc ranga; 5)katram pēc
profesionālās piederības; 6) katram – tas, kas pienākas pēc likuma.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn18" name="_ftnref18" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[17]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Nedominēšanas tēze apgalvo, ka nevienlīdzība vienā sfērā nedrīkst noteikt
(ietekmēt) nevienlīdzību citās sfērās, vismaz tajās sabiedrībās, kurās šīs
sfēras tiek izdalītas. Kad sfēras attiecīgā veidā ir izdalītas, nekāda
„vienkāršā egalitārisma” formula neaptvers pilnīgas vienlīdzības formu, kuru
pieprasa taisnīgums.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Visas tēzes kopā M.Walzeru noved pie secinājuma, ka taisnīgums ir
atkarīgs no vispārpieņemtajām nozīmēm: konkrētā sabiedrība ir taisnīga, ja
dzīve tajā noris noteiktā veidā – tas ir, veidā, kas atbilst
vispār-pieņemamajai sabiedrības pārstāvju izpratnei.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn19" name="_ftnref19" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[18]</span></span><!--[endif]--></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
M.Walzer teorijās cenšas abstrakcijas līmeni pacelt pāri nacionālas
valsts robežām, tādejādi teoriju kontekstā saskatāma 4 aktieru loma –
individuālā, interešu grupu, valsts un starptautiskā. Uzsver sabiedrības,
vienlīdzības un tml. plurālistisko dabu. Ar starptautiskā abstrakcijas līmeņa
iekļaušanu cenšas pateikt, ka katra valsts ir jāskata individuāli, balstoties
uz tās vēsturisko pieredzi, kultūru, valodu, vērtībām un tml.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Aplūkotajās pieejās uzskatāmi atspoguļota dažādo aktieru savstarpējā
atkarība, sasaiste. Indivīds jebkurā gadījumā ir un būs kāda cita indivīda vai
sabiedrības ķīlnieks – kaut kādā mērā saglabās atkarību (citu saražotās preces,
radītie pakalpojumi, institūcijas, socializācijas process un tml.). Līdz ar to,
nevar būt runa par atkarības iespējamo neesamību, bet par tās mazināšanu, kas
arī atspoguļojas Rawls definētajos taisnīguma principos. Tomēr rodas arī vēlme
radīt pretmetu – vai atkarība ir slikta? Varbūt ir vērts palielināt savstarpējo
atkarību, tai skaitā resursu pārdalē, tādejādi veicinot savstarpējo cieņu,
iecietību, galu galā kopējo drošību un pastāvēšanu? Lai runātu par atkarību
resursu pārdales kontekstā, turpinājumā centīšos raksturot iesaistītos aktierus
un to lomu.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Iespējams, ka viens no labākajiem risinājumiem būtu, ja resursu
pārdalītāja lomu par labu „sliktākā stāvoklī” esošajiem risinātu valsts, bet,
tā kā šāda pozīcija strikti kontrastē ar indivīda tiesībām un ar to saistītajām
vērtībām, šāds risinājums ir nepieņemams.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Iespējams, ka viens no labākajiem risinājumiem būtu, ja resursu
pārdalītāja lomu par labu „sliktākā stāvoklī” esošajiem risinātu paši indivīdi,
bet, zinot to, ka indivīds ir egoistisks, viņa iespējas vienam ir strikti
ierobežotas, un situācijā, kad valstij ir nulles loma, tas sākotnēji novestu
pie savdabīgas pirmatnējības, kas veicinātu interešu grupu veidošanos un „visu
karu pret visiem” – anarhiju un zināmu pašiznīcināšanos<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn20" name="_ftnref20" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: Symbol; mso-ascii-font-family: "Times New Roman"; mso-char-type: symbol; mso-hansi-font-family: "Times New Roman"; mso-symbol-font-family: Symbol;">*</span></span></a>. Līdz ar to arī šāda pieeja nav pieņemama.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Tā kā neviens no apzinātajiem aktieriem viens pats nespēj vai nedrīkst
uzņemties resursu pārdalītāja lomu, rodas nepieciešamība meklēt „zelta
vidusceļu”, shēmu, kurā tiktu iesaistīti visi aktieri. Sekojošajā argumentācijā
centīšos pieskarties dažādo aktieru iespējamajiem iesaistīšanās veidiem resursu
pārdalē par labu „sliktākā stāvoklī” esošajiem, par piemēru ņemot dažus
empīriska rakstura salīdzinājumus, tādejādi atspoguļojot gan to iespējas, gan
trūkumus.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Iespējams, ka viena no izejām ir dažādi labdarības un citu veidu fondi,
nevalstiskās organizācijas vai valsts (iespējams, arī starptautiskās) institūcijas,
kas nodarbotos ar resursu pārdali par labu „sliktākā stāvoklī” esošajiem (trūcīgākie,
netalantīgākie, cilvēki, kuriem dažādu faktoru ietekmē liegta iespēja sevi
realizēt un tml.). Pastāvošā prakse parāda, ka šāds risinājums darbojas –
palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem (piem. nakts patversmes), trūkumcietējiem
(piem. bezmaksas ēdiens (izdalāmā zupas, nabagu maize) un tml.), nelaimē
nonākušajiem (piem. lokāla, valsts vai starptautiska līmeņa palīdzības
sniegšana dažādu katastrofu upuriem un tml.).</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Tomēr prakse parāda, arī to, ka šāda palīdzība ne vienmēr sasniedz
galamērķi (koordinācijas problēma) – katru indivīdu - un ne vienmēr šāda
palīdzība ir efektīva – spēj atrisināt problēmas. Vēl jo vairāk, šāda rīcība
visbiežāk ir saistāma ar cīnīšanos ar sekām, nevis cēloņiem, līdz ar to
problēma netiek atrisināta, bet gan „apārstēta” vai, vēl ļaunāk, problēma tiek
reproducēta – zinot, ka tiks sniegta palīdzība, zūd motivācija indivīdam pašam pietiekamā
līmenī to risināt.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Kā otrs veids ir saistāms ar resursu pārdali no ienākumu līmeņa ar
nodokļu palīdzību. Praksē tā varētu izpausties ar progresīvo nodokļu likmi,
tādejādi mazinot nevienlīdzību un palielinot valsts lomu. Tomēr šeit problēma
rodas, ka ne jau visi sabiedrības locekļi vēlas iesaistīties šādā pasākumā, vēl
jo vairāk – tas aizskar viņu tiesības. Tā kā tāda situācija, ka visi
brīvprātīgi būtu ar mieru nodarboties ar palīdzības sniegšanu grūtībās
nonākušajiem ir neiespējama, jāatrod potenciālie aktieri, kuri kaut kādā mērā gan
būtu ar mieru uzņemties šo pienākumu, gan izjustu zināmu pienākumu to darīt,
pietam tādā veidā, lai pārējie sabiedrības locekļi neizjustu savu tiesību
pārkāpumu un sniegtu savu akceptu šādam risinājumam.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Galu galā rodas iespēja un nepieciešamība izdalīt resursu pārdalē iesaistītos
aktierus – 4 lielos abstrakcijas līmeņos - , kurus pēc nepieciešamības ir
iespējams apaudzēt, detalizētāk izdalīt citus iesaistītos aktierus (skat. Shēma
Nr.1).<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftn21" name="_ftnref21" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: Symbol; mso-ascii-font-family: "Times New Roman"; mso-char-type: symbol; mso-hansi-font-family: "Times New Roman"; mso-symbol-font-family: Symbol;">*</span></span></a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 18pt; text-indent: 18.7pt;">
<b><span style="font-size: 13.5pt;">1. Shēma Nr. 1.</span></b><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></div>
<div align="center" class="MsoNormal" style="mso-margin-bottom-alt: auto; mso-margin-top-alt: auto; mso-outline-level: 4; text-align: center;">
<b><span style="font-size: 13.5pt;">Resursu pārdalē iesaistītie aktieri<o:p></o:p></span></b></div>
<div align="center" class="MsoNormal" style="line-height: 18.0pt; text-align: center; text-indent: 18.7pt;">
<i><span style="font-size: 13.5pt;">Starptautiskais/
starpvalsu --> Valsts (relatīvi monolīts) --> Interešu
grupas (plurālistisks) --> Indivīds (atomārs)</span></i><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%;">
<br /></div>
<br />
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Pievērsīsim uzmanību izveidotajai shēmai. Valsts ir leģitīms veidojums,
kas izdod saistošus normatīvos <st1:veidnes baseform="akt|s" id="-1" text="aktus" w:st="on">aktus</st1:veidnes> un citādi ietekmē tās iedzīvotājus. Tā
kā privātais sektors, raugoties no indivīda abstrakcijas līmeņa savā uzbūvē ir
atomārs, un ikkatra indivīda sasniegšana ir ļoti komplicēts process, rodas
nepieciešamība uz viņiem skatīties, apvienojot dažāda veida un rakstura
interešu grupās (<i>stakeholders</i>). Pašas
interešu grupas tās formālā vai neformālā veidā ir izveidojušās, lai justu
vienotību kādā jautājumā, ap sevi pulcējot ieinteresētos. Caur valsts
institucionālajiem kanāliem ar interešu grupu zināmu starpniecību tie tiek
novadīti līdz katram indivīdam. Interešu grupu līmenī, to mijiedarbības
rezultātā notiek socializācijas process, kurā ir būtiska gan valsts loma
(uzstāda zināmus noteikumus, veic ieviešanu), gan indivīda – interešu grupu, jo
notiek informācijas interpretēšana. Caur socializācijas un starppersonu
komunikāciju kanāliem vēl vairāk tiek ietekmēts katrs indivīds, tas ir, tiek
sasniegts katrs sabiedrības loceklis. Tas savukārt reaģē uz notiekošajiem
procesiem, tā viedoklis lielākā vai mazākā mērā ieplūst viņa pārstāvētajā
interešu grupā (-ās) un caur tām tiek atpakaļ novadīts signāls valstij. Līdz ar
to process nemitīgi atkārtojas. Tādejādi atklājas cieša savstarpējā sasaiste,
atkarība – viens otram nepieciešams, papildina, stiprina. Tādejādi valstij ir
jāuzņemas atbildības daļa par indivīdu un sabiedrību kopumā, un otrādi - , lai
palīdzētu stiprināt valsti, indivīdam un sabiedrībai kopumā jāuzņemas atbildība
par valsti. Turpretim, lai iejaukšanās netiktu uzskatīta par iejaukšanos
privātajā sfērā, nekropļotu tirgus ekonomiku un tml., iejaukšanās līmenim ir
jābūt pēc iespējas mazākam, bet reizē tādam, lai spētu efektīvi funkcionēt. Kā
būtiskākā problēma ir atrast piemērotākos iejaukšanās instrumentus, tā līmeni
un kritērijus, skatoties neatrauti no katras valsts un tās sabiedrības
specifikas konkrētā laika periodā. Tā kā valsts (tai skaitā sabiedrība) ir
pakļauta izmaiņām, iejaukšanās instrumenti, tā līmenis un kritēriji palaikam
pārskatāmi un pielāgojami jaunajiem apstākļiem. Tā kā ir cieša savstarpējā
sasaiste, resursu pārdalē ir jāiesaistās visām pusēm.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Tomēr, tā kā noris dažādu veidu un līmeņu starpvalstu sadarbība,
globalizācijas / reģionalizācijas process, par būtisku aktieri kļūst „ārējie”
aktieri – pārējās valstis, starptautiskās organizācijas un tml., kas spēj
būtiski ietekmēt valsti, tās sabiedrību līdz tās mazākai vienībai – indivīdam.
Piemēram, tirgus liberalizācija, ekonomiskās (un cita veida) krīzes, vides
(ekoloģijas) problēmas un tml. no vienas puses, un ekonomiskās, cilvēkresursu,
informācijas un tml starptautiskās palīdzības (humānā palīdzība par labu
„sliktākā stāvoklī” esošajiem, ES sociālie fondi un tml.) no otras puses.
Tādejādi atklājot ciešo sasaisti un zināmu atkarību ne tikai vienas kopienas
vai valsts mērogā, bet arī starptautiskajā plāksnē.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Esejā apskatītais uzskatāmi atspoguļo, ka neviena no pieejām nav
homogēna, ka nepastāv viena veida sabiedrības modeļa un vienas pilnīgas idejas,
kā iekārtot cilvēci. Nav iespējams rast viennozīmīgu risinājumu un atbildi, cik
lielā mērā kādam no aktieriem ir jāuzņemas atbildība resursu pārdales
problemātikā pār labu „sliktākā stāvoklī” esošajiem, jo pastāv pārāk daudz konkrētās
vides specifikas, iespējamo varbūtību, faktoru un tml., kuri jāskata kompleksi,
nevis atrauti vienam no otra. Bet ir iespējams saskatīt resursu pārdalē
iesaistītās puses un nojaust to lomu problemātikas risināšanā. Līdz ar to ir
skaidrs, ka problemātikas risināšanā iesaistītās puses ir viena no prizmām,
caur kuru būtu meklējams risinājums resursu pārdales problemātikām. Līdz ar to,
nepieciešams pētīt kompleksi, iesaistot gan teorētiķus, gan empīriskos
novērojumus. M.Nozika apgalvojums, ka par vienīgo leģitīmo un paciešamo valsti
kalpo minimālas iejaukšanās valsts, kritiku iztur tikai daļēji un tikai
attiecībā uz tām sabiedrībām, kuras to akceptē un pašas reāli uzņemas galveno
resursu pārdalītāja lomu.</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
Apskatīto pieeju kopsavilkumā vēlos piekrist R.Dworkinam, ka
neidentificējuši noteiktus principus, kurus mēs ievērojam, mēs nevaram būtu
pārliecināti, vai tie ir pietiekami attaisnojoši un vai mēs tos pielietojam
konsekventi. Līdz ar to, situācija katrā sabiedrībā (valstī) ņemot vērā katra
gadījuma specifikāciju ir jāvērtē individuāli, paturot prātā 4 iesaistītos
aktierus (abstrakcijas līmeņus).</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 18.7pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<br /></div>
<h3 style="text-align: center;">
Izmantotā
literatūra</h3>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%;">
Д. Реале, Д. Антисери. (1997) Западная
философия от истоков до наших дней. Том 4. От романтизма до наших дней. - ТОО ТК
"Петрополис", Санкт-Петербург <a href="http://www.ihtik.lib.ru/">http://<span lang="EN-US">ww</span>w.ihtik.lib.ru</a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; mso-layout-grid-align: none; text-autospace: none;">
<i><span lang="RU">ПЕЧЕРСКАЯ Н.В.</span></i><i><span lang="RU"> </span></i><b><span lang="RU">Современный дискурс справедливости:</span></b><i><o:p></o:p></i></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; mso-layout-grid-align: none; text-autospace: none;">
<b><span lang="RU">Джон Ролз или Майкл Уолзер? ОБЩЕСТВЕННЫЕ НАУКИ И СОВРЕМЕННОСТЬ 2001 • №
2</span></b><b><span lang="RU" style="font-size: 8.0pt; line-height: 150%; mso-bidi-font-family: Times-Bold; mso-fareast-language: EN-US;"> </span></b><a href="http://ecsocman.edu.ru/images/pubs/2004/08/05/0000172037/008pEx5eERSKAQ.pdf">http://ecsocman.edu.ru/images/pubs/2004/08/05/0000172037/008pEx5eERSKAQ.pdf</a><b><span lang="RU" style="font-family: "Times-Bold","serif"; font-size: 8.0pt; line-height: 150%; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-family: Times-Bold; mso-fareast-language: EN-US;"><o:p></o:p></span></b></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%;">
<span lang="RU">Дворкин</span>,<span lang="RU"> Рональд</span>. <span lang="RU">На что мы имеем право?</span>, <span lang="RU">«Неприкосновенный запас» 2001, №6(20)</span><span lang="RU"> </span><a href="http://magazines.russ.ru/nz/2001/6/dvor.html">http<span lang="RU">://</span>magazines<span lang="RU">.</span>russ<span lang="RU">.</span>ru<span lang="RU">/</span>nz<span lang="RU">/2001/6/</span>dvor<span lang="RU">.</span>html</a></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%;">
<br /></div>
<div>
<!--[if !supportFootnotes]--><br clear="all" />
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: Symbol; mso-ascii-font-family: "Times New Roman"; mso-char-type: symbol; mso-hansi-font-family: "Times New Roman"; mso-symbol-font-family: Symbol;">*</span></span></a> Šeit un
turpmāk esejā ar jēdzienu „sliktākā stāvoklī” jāsaprot tie, kuri jebkādā veidā
ir būtiski sliktākā stāvoklī attiecībā pret citiem – materiāli, garīgi, fiziski
un tml.</div>
</div>
<div id="ftn2">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a> Д. Реале, Д. Антисери.
(1997) Западная философия от истоков до наших дней. Том 4. От романтизма до
наших дней. - ТОО ТК "Петрополис", Санкт-Петербург, 764c., <a href="http://www.ihtik.lib.ru/">http://<span lang="EN-US">ww</span>w.ihtik.lib.ru</a></div>
</div>
<div id="ftn3">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref3" name="_ftn3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></a> Д. Реале, Д. Антисери.
(1997) Западная философия от истоков до наших дней. Том 4. От романтизма до наших
дней. - ТОО ТК "Петрополис", Санкт-Петербург, 766c., <a href="http://www.ihtik.lib.ru/">http://<span lang="EN-US">ww</span>w.ihtik.lib.ru</a></div>
</div>
<div id="ftn4">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref4" name="_ftn4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></a> Д. Реале, Д. Антисери.
(1997) Западная философия от истоков до наших дней. Том 4. От романтизма до
наших дней. - ТОО ТК "Петрополис", Санкт-Петербург, 765c., <a href="http://www.ihtik.lib.ru/">http://<span lang="EN-US">ww</span>w.ihtik.lib.ru</a></div>
</div>
<div id="ftn5">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref5" name="_ftn5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></a> Д. Реале, Д. Антисери.
(1997) Западная философия от истоков до наших дней. Том 4. От романтизма до
наших дней. - ТОО ТК "Петрополис", Санкт-Петербург, 768c., <a href="http://www.ihtik.lib.ru/">http://<span lang="EN-US">ww</span>w.ihtik.lib.ru</a></div>
</div>
<div id="ftn6">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref6" name="_ftn6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></a> Д. Реале, Д. Антисери.
(1997) Западная философия от истоков до наших дней. Том 4. От романтизма до
наших дней. - ТОО ТК "Петрополис", Санкт-Петербург, 761c., <a href="http://www.ihtik.lib.ru/">http://<span lang="EN-US">ww</span>w.ihtik.lib.ru</a></div>
</div>
<div id="ftn7">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref7" name="_ftn7" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></a> Д. Реале, Д. Антисери.
(1997) Западная философия от истоков до наших дней. Том 4. От романтизма до
наших дней. - ТОО ТК "Петрополис", Санкт-Петербург, 762c., <a href="http://www.ihtik.lib.ru/">http://<span lang="EN-US">ww</span>w.ihtik.lib.ru</a></div>
</div>
<div id="ftn8">
<div class="MsoNormal">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref8" name="_ftn8" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[7]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span style="font-size: 10.0pt;"> </span><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-fareast-language: EN-US;">ПЕЧЕРСКАЯ Н.В.</span></i><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-fareast-language: EN-US;"> </span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-fareast-language: EN-US;">Современный дискурс справедливости:</span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-fareast-language: EN-US;"><o:p></o:p></span></i></div>
<div class="MsoFootnoteText">
<span lang="RU">Джон Ролз или Майкл Уолзер? ОБЩЕСТВЕННЫЕ НАУКИ
И СОВРЕМЕННОСТЬ 2001 • № 2</span>, 81.c</div>
</div>
<div id="ftn9">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref9" name="_ftn9" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[8]</span></span><!--[endif]--></span></a> Д. Реале, Д. Антисери.
(1997) Западная философия от истоков до наших дней. Том 4. От романтизма до
наших дней. - ТОО ТК "Петрополис", Санкт-Петербург, 763c., <a href="http://www.ihtik.lib.ru/">http://<span lang="EN-US">ww</span>w.ihtik.lib.ru</a></div>
</div>
<div id="ftn10">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref10" name="_ftn10" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[9]</span></span><!--[endif]--></span></a> Д. Реале, Д. Антисери.
(1997) Западная философия от истоков до наших дней. Том 4. От романтизма до
наших дней. - ТОО ТК "Петрополис", Санкт-Петербург, 760c., <a href="http://www.ihtik.lib.ru/">http://<span lang="EN-US">ww</span>w.ihtik.lib.ru</a></div>
</div>
<div id="ftn11">
<div class="MsoNormal">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref11" name="_ftn11" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[10]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span style="font-size: 10.0pt;"> Д. Реале, Д. Антисери. (1997) Западная философия от
истоков до наших дней. Том 4. От романтизма до наших дней. - ТОО ТК
"Петрополис", Санкт-Петербург, 760c., <a href="http://www.ihtik.lib.ru/">http://<span lang="EN-US">ww</span>w.ihtik.lib.ru</a><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn12">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref12" name="_ftn12" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[11]</span></span><!--[endif]--></span></a> <span lang="RU">Дворкин</span>,<span lang="RU"> Рональд</span>. <span lang="RU">На что мы имеем
право?</span>, <span lang="RU">«Неприкосновенный
запас» 2001, №6(20)</span><span lang="RU"> </span><a href="http://magazines.russ.ru/nz/2001/6/dvor.html">http<span lang="RU">://</span>magazines<span lang="RU">.</span>russ<span lang="RU">.</span>ru<span lang="RU">/</span>nz<span lang="RU">/2001/6/</span>dvor<span lang="RU">.</span>html</a></div>
</div>
<div id="ftn13">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref13" name="_ftn13" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[12]</span></span><!--[endif]--></span></a> <span lang="RU">Дворкин</span>,<span lang="RU"> Рональд</span>. <span lang="RU">На что мы имеем
право?</span>, <span lang="RU">«Неприкосновенный
запас» 2001, №6(20)</span><span lang="RU"> </span><a href="http://magazines.russ.ru/nz/2001/6/dvor.html">http<span lang="RU">://</span>magazines<span lang="RU">.</span>russ<span lang="RU">.</span>ru<span lang="RU">/</span>nz<span lang="RU">/2001/6/</span>dvor<span lang="RU">.</span>html</a></div>
</div>
<div id="ftn14">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref14" name="_ftn14" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[13]</span></span><!--[endif]--></span></a> <span lang="RU">Дворкин</span>,<span lang="RU"> Рональд</span>. <span lang="RU">На что мы имеем
право?</span>, <span lang="RU">«Неприкосновенный
запас» 2001, №6(20)</span><span lang="RU"> </span><a href="http://magazines.russ.ru/nz/2001/6/dvor.html">http<span lang="RU">://</span>magazines<span lang="RU">.</span>russ<span lang="RU">.</span>ru<span lang="RU">/</span>nz<span lang="RU">/2001/6/</span>dvor<span lang="RU">.</span>html</a></div>
</div>
<div id="ftn15">
<div class="MsoNormal">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref15" name="_ftn15" title=""><span style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[14]</span><!--[endif]--></span></a><span style="font-size: 10.0pt;">
Смирнова Я. Б., </span><span lang="RU" style="font-size: 10pt;">ПРАВОВОЕ ГОСУДАРСТВО</span><span lang="RU" style="font-size: 10pt;"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10pt;">В СОВРЕМЕННОМ ПОНИМАНИИ</span><span lang="RU" style="font-size: 10pt;"> </span><span style="font-size: 10.0pt;"><a href="http://www.ncstu.ru/">http://www.ncstu.ru</a></span><span lang="RU" style="font-size: 10pt;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn16">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref16" name="_ftn16" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[15]</span></span><!--[endif]--></span></a> <a href="http://law.edu.ru/script/cntSource.asp?cntID=100066276">http://law.edu.ru/script/cntSource.asp?cntID=100066276</a></div>
</div>
<div id="ftn17">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref17" name="_ftn17" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[16]</span></span><!--[endif]--></span></a> <a href="http://law.edu.ru/script/cntSource.asp?cntID=100066276">http://law.edu.ru/script/cntSource.asp?cntID=100066276</a></div>
</div>
<div id="ftn18">
<div class="MsoNormal">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref18" name="_ftn18" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[17]</span></span><!--[endif]--></span></a> <i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-fareast-language: EN-US;">ПЕЧЕРСКАЯ
Н.В.</span></i><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-fareast-language: EN-US;"> </span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-fareast-language: EN-US;">Современный дискурс справедливости:</span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-fareast-language: EN-US;"><o:p></o:p></span></i></div>
<div class="MsoFootnoteText">
<span lang="RU">Джон Ролз или Майкл Уолзер? ОБЩЕСТВЕННЫЕ НАУКИ
И СОВРЕМЕННОСТЬ 2001 • № 2</span>, 85.c</div>
</div>
<div id="ftn19">
<div class="MsoNormal">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref19" name="_ftn19" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: LV;">[18]</span></span><!--[endif]--></span></a> <i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-fareast-language: EN-US;">ПЕЧЕРСКАЯ
Н.В.</span></i><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-fareast-language: EN-US;"> </span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-fareast-language: EN-US;">Современный дискурс
справедливости:</span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-fareast-language: EN-US;"><o:p></o:p></span></i></div>
<div class="MsoFootnoteText">
<span lang="RU">Джон Ролз или Майкл Уолзер? ОБЩЕСТВЕННЫЕ НАУКИ
И СОВРЕМЕННОСТЬ 2001 • № 2</span>, 85.c</div>
</div>
<div id="ftn20">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref20" name="_ftn20" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: Symbol; mso-ascii-font-family: "Times New Roman"; mso-char-type: symbol; mso-hansi-font-family: "Times New Roman"; mso-symbol-font-family: Symbol;">*</span></span></a> Visdrīzāk no jauna
tiktu izveidots valstiskas institūcijas, kurām tiktu deleģēta problēmu
risināšanu. Šāds solis būtu tikai kā atgriešanās savdabīgā sabiedrības
formēšanās attīstības stadijā, neatrisinot pastāvošās problēmas.</div>
</div>
<div id="ftn21">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Taisniguma%20teorijas/Esejai%20Taisniguma%20teorijas.doc#_ftnref21" name="_ftn21" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: Symbol; mso-ascii-font-family: "Times New Roman"; mso-char-type: symbol; mso-hansi-font-family: "Times New Roman"; mso-symbol-font-family: Symbol;">*</span></span></a> Starpvalstu
līmenis nav iekļauts apzināti, jo šīs esejas kontekstā tas netek aplūkots, lai
arī šāds vispārinājums ir nepieciešams.</div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2683244962315653502.post-61222920616831170822012-10-27T21:08:00.000+03:002012-10-28T11:38:05.105+02:00Valsts ekonomikas regulācija: nepieciešamība (pamatotība), iespējas un tendences<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="WordSection1">
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: right; text-indent: 28.05pt;">
<span style="text-align: center;">(2004.gada decembris)</span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: right; text-indent: 28.05pt;">
<span style="text-align: center;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Darbā netiks analizēti tirgus
regulējošie mehānismi, bet gan vispārināti izvērtēta regulācijas nepieciešamība
jeb pamatotība, iespējas un tendences. Lai labāk izprastu regulāciju, darba
sākumā tiek apskatīts jēdziens ‘regulācija’ un pieminēti regulācijas iespējamie
principi un mehānismi. Turpmākajā darba daļā tiek teorētiski – analītiski, pamatojot
ar empīriskiem piemēriem, apskatīta tirgus regulācija. Darba mērķis ir fiksēt
izmaiņas, tendences tirgus regulācijā.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<h3>
Jēdziena regulācija lietojums un
tirgus regulācijas mehānismi</h3>
</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
„Liberāli demokrātiskā sistēmā sociālo
apakšsistēmu un subjektu regulāciju no valsts pozīcijas labāk aprakstīt ar
politoloģijas koncepta ‘ietekme’ palīdzību – viena politiska subjekta spēja
viņam vēlamā veidā iedarboties uz citu uzvedību, - nevis lietojot jēdzienu
‘vara’, ‘piespiešana’, ‘spiediens’ un taml. Līdz ar to šajā kontekstā
‘regulācija’ ir jāsaprot kā kārtība, reglamentācija un pakļaušanās noteiktiem
likumiem, ietekmi uz sociāli ekonomisko mehānismu darbu, lai panāktu jebkādu
nepieciešamo procesu virzību. Sociālo attiecību regulācija liberāli
politekonomiskajā sistēmā – patstāvīgi strādājošs sociālo interešu
harmonizējošs mehānisms.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn1" name="_ftnref1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
„Politiska valsts sociālo attiecību
regulējošo procesu analīze ietilpst tādā politoloģijas problēmu kompleksā, kā
valsts pārvalde (government). Kategorija ‘valsts pārvalde’ apzīmē vienas
patstāvīgas sistēmas mērķtiecīgu iedarbību – valsts – pret citu, ar mērķi radīt
nepieciešamās izmaiņas pārvaldāmajā (apakš) sistēmā. Pārvalde balstās uz <st2:veidnes baseform="lēmum|s" id="-1" text="lēmumu" w:st="on">lēmumu</st2:veidnes>
izdošanu, pamatojoties uz informāciju par pārvaldāmā procesa stāvokli un
zināšanām par pārvaldes mērķi.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Valsts ekonomikas regulācijā iespējams
izdalīt divu veidu politikas. <i>Fiskālā
politika</i> ir valsts izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana makroekonomikas
pamatmērķu nodrošināšanai. Tās galvenais uzdevums ir ekonomikas stabilizācija
un dažādu negatīvu tautsaimniecības parādību novēršana. <i>Monetārā politika</i> galvenokārt kontrolē naudas daudzumu apgrozībā.
To galvenokārt īsteno valstu Centrālā banka, izmantojot dažādus kontroles un
regulējošus līdzekļus.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn3" name="_ftnref3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Attiecībā uz tirgus regulāciju pastāv
divi krasi atšķirīgi ideoloģiski strāvojumi. Būtisku valsts regulāciju pauž
Dž.M.Keinss (<i>keinsisms</i>), uzskatot, ka
tirgus pats par sevi nespēj pietiekami regulēt un, lai izvairītos no
ekonomiskām nestabilitātēm, valstij ir jāuzņemas regulatora loma. Valsts
pasākumiem galvenokārt ir jābūt īslaicīgiem un orientētiem uz koppieprasījumu. Pretējās
domās ir <i>monetāristi</i>, uzskatot, ka
tirgus pats spēj sevi regulēt. Valdībai būtu jāiejaucas tikai tur, kur
nedarbojas vai nespēj darboties privātie uzņēmumi. Princips – pēc iespējas mazāka
valsts iejaukšanās ekonomikā. Valsts pasākumiem ir jābūt ilglaicīgiem un
orientētiem uz koppiedāvājuma stimulēšanu.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn4" name="_ftnref4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Minētās pieejas un uzskati attiecībā
uz tirgus regulāciju arī veido tās iespējas, uz kuru bāzes ir iespējams veikt
valsts ekonomikas regulāciju.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<h3>
Valsts ekonomikas regulācija: meklējumi
pēc praksē piemērotākā modeļa</h3>
</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Mūsdienās problēmjautājums ir saistīts
ar tirgus regulācijas optimālākā modeļa meklējumiem. Kā pierāda prakse, tad gan
pārlieku lielajai tirgus regulācijai (keinsisms), gan pārlieku pasīvai
iejaukšanās ekonomikas procesos (monetārisms) ir virkne negatīvu seku. Pašreiz
teorētiķi un praktiķi ir nodarbināti nevis ar jautājumu, ir vai nav jāiejaucas
tirgus regulācijā, bet gan cik lielā mērā. „Valsts atbrīvošana no ekonomiskās
un sociālās jomas būtu nepiedodama kļūda. Šāda veida kļūda var apdraudēt
demokrātiju un tirgus ekonomiku, jo tieši regulācija sabiedrībā būtiski
samazina konfliktus.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn5" name="_ftnref5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></a> „Valsts
pienākums noteikti ir uzstāties vai nu kā tiešam ekonomikas regulētājam vai kā
atsevišķu regulējošu formu garantētājam.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn6" name="_ftnref6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Lai labāk izprastu šīs divas
atšķirīgās situācijas, kā labs piemērs augstai deregulācijai ir <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>, savukārt augstas tirgus regulācijas piemērs ir
bijusī PSRS. Līdz ar to darba empīrikā (piemēros), kas atspoguļos pārkārtojumus
valsts regulācijā, figurēs <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> un
post sociālisma valstu pieredze. Pašreizējā situācija, lielā mērā balstoties uz
globālajām ekonomiskajām tendencēm, notiek augstāk minēto metožu satuvināšanās.
Lai izprastu šīs situācijas attīstību, nepieciešams iepazīties ar vēsturiski
piedzīvotajiem precedentiem, kuros atspoguļojas šo divu ideoloģisko nostādņu
evolūcija.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Post sociālisma valstis pēc PSRS
sabrukuma lielākā vai mazākā, straujākā vai pakāpeniskākā formā veic
deregulācijas procesus. Šis process ir pretējs Rietumu valstīs, īpaši <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>, saskatāmajam procesam un tendencēm.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn7" name="_ftnref7" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[7]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
„(..)”laissez-faire” – valsts pilnīga
neiejaukšanās ekonomiskajās un sociālajās attiecībās. Pie kā tas noved, jau ir
labi zināms: vājās post sociālistiskās valstis atteicās no dažu sektoru
ekonomiskās un sociālās dzīves, kas izraisīja taisnīgu sabiedrības protestu.”
Lai labāk izprastu teiktā būtību, piedāvāju ielūkoties Latvijas IKP izmaiņās,
pārejot uz tirgus ekonomiku. Kā redzams tabulā Nr.1, straujā pāreja uz tirgus
ekonomiku būtiski iedragāja tautsaimniecības attīstību (protams, ir arī citi
blakus faktori). Pašreizējais IKP (uz 2004. gadu) sastāda aptuveni 80% no 1990.
gada. Tas parāda, ka 14 gadu laikā vēl nav izdevies atgūt līmeni, kāds bija
pirms ekonomiskās reformas. Līdz ar to, piemērs uzskatāmi parāda straujās
regulācijas – deregulācijas izraisītās negatīvās sekas.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<b>Tabula Nr.1</b> <i>Latvijas iekšzemes kopprodukta dinamika
(1993. gada salīdzināmās cenas procentos pret 1990. gadu)<o:p></o:p></i></div>
<table border="1" cellpadding="0" cellspacing="0" class="MsoNormalTable" style="border-collapse: collapse; border: none; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-insideh: .5pt solid windowtext; mso-border-insidev: .5pt solid windowtext; mso-padding-alt: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-yfti-tbllook: 480;">
<tbody>
<tr>
<td style="border: solid windowtext 1.0pt; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<b>1991<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-left: none; border: solid windowtext 1.0pt; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<b>1992<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-left: none; border: solid windowtext 1.0pt; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<b>1993<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-left: none; border: solid windowtext 1.0pt; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<b>1994<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-left: none; border: solid windowtext 1.0pt; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<b>1995<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-left: none; border: solid windowtext 1.0pt; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<b>1996<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-left: none; border: solid windowtext 1.0pt; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<b>1998<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-left: none; border: solid windowtext 1.0pt; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<b>1999<o:p></o:p></b></div>
</td>
<td style="border-left: none; border: solid windowtext 1.0pt; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<b>2000<o:p></o:p></b></div>
</td>
</tr>
<tr>
<td style="border-top: none; border: solid windowtext 1.0pt; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
89,6<o:p></o:p></div>
</td>
<td style="border-bottom: solid windowtext 1.0pt; border-left: none; border-right: solid windowtext 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
58,4<o:p></o:p></div>
</td>
<td style="border-bottom: solid windowtext 1.0pt; border-left: none; border-right: solid windowtext 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
49,7<o:p></o:p></div>
</td>
<td style="border-bottom: solid windowtext 1.0pt; border-left: none; border-right: solid windowtext 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
50,0<o:p></o:p></div>
</td>
<td style="border-bottom: solid windowtext 1.0pt; border-left: none; border-right: solid windowtext 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
49,2<o:p></o:p></div>
</td>
<td style="border-bottom: solid windowtext 1.0pt; border-left: none; border-right: solid windowtext 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
50,6<o:p></o:p></div>
</td>
<td style="border-bottom: solid windowtext 1.0pt; border-left: none; border-right: solid windowtext 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
57-58<o:p></o:p></div>
</td>
<td style="border-bottom: solid windowtext 1.0pt; border-left: none; border-right: solid windowtext 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
58<o:p></o:p></div>
</td>
<td style="border-bottom: solid windowtext 1.0pt; border-left: none; border-right: solid windowtext 1.0pt; border-top: none; mso-border-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-left-alt: solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt: solid windowtext .5pt; padding: 0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; width: 49.2pt;" valign="top" width="66"><div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
61<o:p></o:p></div>
</td>
</tr>
</tbody></table>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-top: 12.0pt; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Avots: Lībermanis
G. (2001), <i>Tirgus ekonomikas pamati un
Latvija ceļā uz Eiropas Savienību</i> II daļa, - R.: Kamene, 35. lpp.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
„Mūsdienīgās politiskās pārvaldes
metodes pieprasa noteikt politisko ietekmi un atbildību sabiedrībā starp
tradicionālajiem un, salīdzinoši jaunajiem, sistēmas subjektiem, kuri,
uzkrājuši pietiekamu spēku, lai lemtu jautājumus par masu pasākumu mērķiem –
uzņēmējdarbību kā īpašu korporāciju, pilsoniskajiem dienestiem (arodbiedrības,
citas asociācijas) no vienas puses un valsti – no otras.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn8" name="_ftnref8" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[8]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
„Klasiskais, it kā rietumu
liberāldemokrātiskās sabiedrības attīstības modelis – virzība no primitīvā
tirgus tā brutālajā versijā „laissez-faire” uz tirgus sfēras regularizāciju,
iekļaujot aizvien jaunus sociālās aizsardzības mehānismus, kas nodrošina ne tik
daudz indivīda brīvību, kā plašu sociālo grupu interešu aizsardzību, kuru
potenciālā politiskā darbība varētu izjaukt sabiedrisko konsensusu, uz kuras
bāzes darbojas visa liberālā demokrātija.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn9" name="_ftnref9" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[9]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>, lai arī pasaulē cenšas ieviest brīvā tirgus
principus, t.i, liberālo ekonomiku, pati veic pretēja rakstura darbību,
piemēram, sava tirgus protekcionismu. Līdz ar to, praksē atklājas, ka <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> praktiķi tīru liberālismu noliedz, valstij ir
jāiejaucas. Jautājums – cik daudz, kur ir tā robeža?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> nepieciešamību iejaukties tirgū vēsturiski stimulēja
arodbiedrības un cita veida sabiedriskās organizācijas. Sabiedrība izjuta
nepieciešamību pēc šāda pakalpojuma, līdz ar to teorētiskais un praktiskais
liberālisms pēdējā gadsimta laikā ir veicis ceļu no liberālā principa „dzīvot
un ļaut dzīvot citiem” uz daudz socializētāku – „dzīvot un palīdzēt dzīvot
citiem”, neradot no tā ideoloģisku hibrīdu. Pēdējā principa ieviešana balstās
uz vispārēju regulētāju – liberāldemokrātisko valsti. Tas arī veido mūsdienu
izpratni par valsts regulāciju liberālajā interpretācijā.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn10" name="_ftnref10" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[10]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Pašreizējie spēles noteikumi augsti
attīstīto dzīves līmeņa standartu pasaulē, globalizācijas apstākļos, daudzi
sociāli ekonomiskie procesi gulstas uz valsts atbildību par kontroli un
ekonomisko konjuktūru.<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn11" name="_ftnref11" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[11]</span></span><!--[endif]--></span></a> „<st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> ekonomisko pamatu uz tūkstošgadu sliekšņa
daudzi liberāļi redz kā savdabīgu jaukto ekonomiku, joprojām balstoties uz
konkurences tirgus apstākļiem, turpretim pārdomāti atjaunots ar stingru valsts
regulāciju tajās sfērās, kuras nav spējīgas tikt pārvaldītas privātā sektora
rāmjos.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn12" name="_ftnref12" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[12]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
„Valsts nosaka vispārējo kontekstu,
kura rāmjos tirgus pašorganizējas. Bez tā visa nebūtu iespējama pāreja uz
attīstītāku un civilizētāku tirgus attiecību veidu. Tādejādi valsts un tirgus pretstatījums
pie šādiem nosacījumiem ir teorētiski kļūdains.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn13" name="_ftnref13" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[13]</span></span><!--[endif]--></span></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>, būtiski ieguldot savas pūles, ir izdevies
izveidot situāciju, kas tiešā vai netiešā veidā rada <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
ekonomikai un tās interešu īstenošanai stabilu bāzi. Lielā mērā to īstenot
palīdz tādas starptautiskas organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)
un Pasaules Banka (PB), kurās <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>
ir būtiska ietekme. Tomēr pašreizējās globālās tirgus tendences un spēcīgu
ekonomisko reģionu veidošanās (piemēram, Eiropas Savienības, Āzijas), liek pārskatīt
nostādnes attiecībā uz tirgus regulāciju.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
„Amerikāņu institucionālisti ir
pārliecināti, ka ekonomikas globalizācija nenovēršami novedīs pie metožu
konverģences, valsts regulācijas normu un likumu pacelšanas pārnacionālo valstu
līmenī.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn14" name="_ftnref14" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[14]</span></span><!--[endif]--></span></a> Respektīvi, <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> pētnieki redz, ka paši nespēs izturēt radušos
situāciju aizvien augošās starptautiskās tirgus konkurences apstākļos. Līdz ar
to ir ideja ierosināt noteikt atļautos tirgus regulācijas mehānismus.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-indent: 28.05pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-indent: 28.05pt;">
<h3 style="text-align: left;">
Nobeiguma vietā</h3>
</div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Labklājības valsts modelis tiek
saistīts ar brīvo tirgus ekonomiku, bet uz doto brīdi reālā situācija parāda,
ka brīvā (neoliberālā) tirgus ekonomika globālajā kontekstā ir pretstatāma,
respektīvi, nesavienojama ar labklājības valsts modeli. Kā rāda empīriskie
pierādījumi, praksē notiek regulācijas līmeņa satuvināšanās. Varbūt tieši šis
process un <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker> pētnieku izvirzītā
ideja par vispārēju starpvalstu tirgus regulēšanas normu noteikšana varētu
mainīt radušos situāciju. Iespējams, ka to varētu īstenot izmantojot pašreiz
pastāvošās starptautiskās organizācijas (piemēram, PB, PTO), piedāvājot to
dalībvalstīm ratificēt šos noteikumus.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Jebkurā gadījumā ir iespējams
teoretizēt, izvirzīt hipotētiskus pieņēmumus attiecībā uz ekonomikas regulāciju
gan no makroekonomiskā, gan no ideoloģiskā skatupunkta. „Protams, vienkārša
jebkura rietumu valsts regulācijas modeļa pārnešana post sociālisma sabiedrību
praksē, ir neiespējama.”<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftn15" name="_ftnref15" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[15]</span></span><!--[endif]--></span></a>
Katra valsts ir jāizvērtē atsevišķi. Nav iespējams dažādām valstīm pielietot
vienu un to pašu modeli, bet ir iespējams radīt vispārinājumus, kas lielā mērā
balstoties uz globālajiem procesiem, būtu pielāgojama konkrētai valstij. Lai
veiktu pilnīgu situācijas analīzi, nepietiek tikai ar tās (makro)ekonomisko
analīzi. Nepieciešama arī dotās valsts sabiedrības vērtību analīze. Izprast tās
vēlmes, mentālās īpašības, kultūras tradīcijas, vēsturisko pieredzi. Šeit jau
ir lauks pētījumiem socioloģijas, antropoloģijas, sociālās psiholoģijas un
tamlīdzīgu sociālo zinātņu disciplīnām.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Lemjot par regulācijas līmeni prātā ir
jāpatur arī apstāklis, ka cilvēks pēc savas būtības atklāti vai slēpti vēršas
pret jebkāda veida viņam neizdevīgiem ierobežojumiem, tādejādi tie spēj radīt
negatīvu sabiedrības nostāju. Šī eseja pastarpināti un argumentēti lielā mērā
nostiprināja un pierādija manu viedokli, ka demokrātija un (neo)liberālā
ekonomika patiesībā praksē izpaužas kā pseidodemokrātija un pseido
(neo)liberālisms. Gan demokrātija (liberālā demokrātija), gan (neo)liberālais
tirgus patiesībā nepastāv, jo ir virkne daudzu regulējošo un ierobežojušo
mehānismu (piemēram, ekonomiku regulē fiskālā, monitārā politika, dažādi
nacionālo valstu un starptautiskie normatīvie akti, direktīvas un tml. Līdz ar
to attiecībā uz <st1:stockticker w:st="on">ASV</st1:stockticker>, balstoties uz
pēdējās desmitgadēs pieaugušo valsts ekonomikas regulācija, to ir grūti definēt
kā brīvo tirgus ekonomiku, bet gan drīzāk kā jaukto ekonomiku. Pēc manām domām,
pēc nosacīti neilga laika posma arī akadēmiskajās publikācijās sāks apstrīdēt
tai piedēvēto brīvo tirgus ekonomiku. Manuprāt, tai piemērotāks apzīmējums būtu
liberālā jauktā ekonomika.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<br /></div>
</div>
<b><span style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 150%; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;"><br clear="all" style="mso-break-type: section-break; page-break-before: always;" />
</span></b>
<br />
<h4 style="text-align: center;">
<b>Bibliogrāfija</b></h4>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Lībermanis G. (2001), Tirgus <i>ekonomikas pamati un Latvija ceļā uz Eiropas
Savienību II daļa</i>, - R.: Kamene, 520 lpp.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Lune E. (galv. red.) (2002), <i>Tautas attīstība</i>. R.: Jumava, 61. – 89.
lpp.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
Šenfelde M., Ņikitina V., Kullesa I.
(2000), <i>Makroekonomika</i>. R.: 158 lpp.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<span lang="RU" style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;">Вебер А.</span><span style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;">,</span><span style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;"> </span><span style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;">(</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;">200</span><span style="letter-spacing: -.1pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 110%;">1).</span><i> </i><i><span lang="RU" style="letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">ЧТО СТОИТ ЗА ТАК НАЗЫВАЕМЫМ АНТИГЛОБАЛИЗМОМ?</span></i><span lang="RU" style="letter-spacing: -.35pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;"> </span><span lang="RU">МИРОВАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУНАРОДНЫЕ ОТНОШЕНИЯ, № 12, с. 50-56</span><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; margin-left: .7pt; text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">Коллонтай В.</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">, (</span><span lang="RU" style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">2002</span><span style="letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">).</span><i> </i><i><span lang="RU">ЭВОЛЮЦИЯ ЗАПАДНЫХ КОНЦЕПЦИЙ
ГЛОБАЛИЗАЦИИ</span></i>.<i> </i><span lang="RU">МИГОНАЯ ЭКОНОМИКА И МЕЖДУ ПА
ГОДНЫ Е ОТНОШЕНИЯ, № 2, с. </span>32-39<o:p></o:p></div>
<div class="heading-fulltext" style="text-align: justify; text-indent: 28.05pt;">
<span lang="RU">Ростиашвили К.Д.</span> (1996) <span lang="RU">ГОСУДАРСТВЕННОЕ РЕГУЛИРОВАНИЕ В ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span>. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<o:p></o:p></div>
<div>
<!--[if !supportFootnotes]--><br clear="all" />
<hr align="left" size="1" width="33%" />
<!--[endif]-->
<br />
<div id="ftn1">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[1]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Ростиашвили К.Д.</span> (1996<i>) </i><i><span lang="RU">ГОСУДАРСТВЕННОЕ
РЕГУЛИРОВАНИЕ В ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span></i>. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<span lang="RU"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn2">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[2]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Ростиашвили К.Д.</span> (1996)<i> </i><i><span lang="RU">ГОСУДАРСТВЕННОЕ
РЕГУЛИРОВАНИЕ В ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span></i>. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<span lang="RU"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn3">
<div class="MsoNormal" style="line-height: 150%; text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref3" name="_ftn3" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; line-height: 150%;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[3]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt; line-height: 150%; mso-ansi-language: SV;"> </span><span style="font-size: 10.0pt; line-height: 150%; mso-ansi-language: LV;">Šenfelde M.,
Ņikitina V., Kullesa I. (2000), <i>Makroekonomika</i>.
R.: 84. – 127. lpp.<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn4">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref4" name="_ftn4" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[4]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span>Lune E. (galv. red.) (2002), <i>Tautas
attīstība</i>. R.: Jumava, 61. – 89. lpp.<span lang="RU"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn5">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref5" name="_ftn5" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[5]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Ростиашвили К.Д.</span> (1996) <i><span lang="RU">ГОСУДАРСТВЕННОЕ
РЕГУЛИРОВАНИЕ В ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span></i>. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn6">
<div class="heading-fulltext" style="text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref6" name="_ftn6" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[6]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;"> Ростиашвили К.Д.</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"> (1996<i>) </i></span><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU;">ГОСУДАРСТВЕННОЕ РЕГУЛИРОВАНИЕ В
ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span></i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;">. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn7">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref7" name="_ftn7" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[7]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Ростиашвили К.Д.</span> (1996) <i><span lang="RU">ГОСУДАРСТВЕННОЕ
РЕГУЛИРОВАНИЕ В ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span></i>. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn8">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref8" name="_ftn8" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[8]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Ростиашвили К.Д.</span> (1996) <i><span lang="RU">ГОСУДАРСТВЕННОЕ
РЕГУЛИРОВАНИЕ В ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span></i>. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn9">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref9" name="_ftn9" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[9]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Ростиашвили К.Д.</span> (1996) <i><span lang="RU">ГОСУДАРСТВЕННОЕ
РЕГУЛИРОВАНИЕ В ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span></i>. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn10">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref10" name="_ftn10" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[10]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Ростиашвили К.Д.</span> (1996) <i><span lang="RU">ГОСУДАРСТВЕННОЕ
РЕГУЛИРОВАНИЕ В ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span></i>. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn11">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref11" name="_ftn11" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[11]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Ростиашвили К.Д.</span> (1996) <i><span lang="RU">ГОСУДАРСТВЕННОЕ
РЕГУЛИРОВАНИЕ В ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span></i>. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn12">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref12" name="_ftn12" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[12]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Ростиашвили К.Д.</span> (1996) <i><span lang="RU">ГОСУДАРСТВЕННОЕ
РЕГУЛИРОВАНИЕ В ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span></i>. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn13">
<div class="MsoNormal" style="margin-left: .7pt; text-align: justify;">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref13" name="_ftn13" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-size: 10.0pt;"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[13]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">Коллонтай
В.</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">, (</span><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold;">2002</span><span style="font-size: 10.0pt; letter-spacing: -.2pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-weight: bold;">).</span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;"> </span></i><i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-weight: bold; mso-font-width: 109%;">ЭВОЛЮЦИЯ ЗАПАДНЫХ КОНЦЕПЦИЙ ГЛОБАЛИЗАЦИИ</span></i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">.</span><i><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-font-width: 112%;"> </span></i><span lang="RU" style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">МИГОНАЯ
ЭКОНОМИКА И МЕЖДУ ПА ГОДНЫ Е ОТНОШЕНИЯ, № 2, с. </span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-style: italic; mso-font-width: 112%;">32</span><span style="font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
<div id="ftn14">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref14" name="_ftn14" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[14]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Ростиашвили К.Д.</span> (1996) <i><span lang="RU">ГОСУДАРСТВЕННОЕ
РЕГУЛИРОВАНИЕ В ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span></i>. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<o:p></o:p></div>
</div>
<div id="ftn15">
<div class="MsoFootnoteText">
<a href="file:///C:/Users/Guest/Desktop/Viesu%20dati/Jakovlevs/ANDRIS%20Galvena%20mape/Andris/Andra/Politekonomija/Andris_Jakovlevs_POL3_eseja_politekonomija.doc#_ftnref15" name="_ftn15" title=""><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US"><!--[if !supportFootnotes]--><span class="MsoFootnoteReference"><span lang="EN-US" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: EN-US; mso-bidi-language: AR-SA; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-language: EN-US;">[15]</span></span><!--[endif]--></span></span></a><span lang="EN-US"> </span><span lang="RU">Ростиашвили К.Д.</span> (1996) <i><span lang="RU">ГОСУДАРСТВЕННОЕ
РЕГУЛИРОВАНИЕ В ЛИБЕРАЛЬНО-ДЕМОКРАТИЧЕСКОЙ СИСТЕМЕ</span></i>. http://politstudies.ru.fultext/1996/6/6htm<o:p></o:p></div>
</div>
</div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0