Attīstības politika

(2005.gada novembris.)

Konkrētiem mērķiem ne vienmēr atbilst konkrēti instrumenti- nav universālas „receptes”. Attīstība ārpus IKP izmaiņām- jāskata daudz plašāk, „dzīves līmeņa paaugstinājums”, sociālais kapitāls, nevienlīdzība u.t.t.

Sociālās attīstības programmas (sieviešu līdzdalība, izglītība, veselība u.t.t.) un tiešās ietekmes politikas (IKP paaugstināšana, eksporta veicināšana). Bet vai pastāv politikas, kas kavē attīstību vai drīzāk var runāt par neveiksmīgi īstenotām politikām? No politikas analīzes zināms, ka politikas process iedalāms posmos

Dažādu politiku rezultāti un to analīze dažādās valstīs sniedz plašu skatījumu uz iespējamajām kļūmēm un draudiem politikas veiksmīgai realizēšanai. Dažādās fāzēs iespējamas sekojošas kļūmes, nepilnības:

• Kļūdas politikas definēšanas fāzē: Nepietiekama priekšizpēte neļauj novērtēt potenciālos draudus un riskus, nepietiekama cēloņu - seku analīze, cīņa ar „nepareizajiem” cēloņiem nenovedīs pie problēmas atrisinājuma, neatbilstošs definējums, nevajadzīgas politikas īstenošana, ne-visatbilstošākā politika, nepietiekama jautājuma publiska apspriešana, vienotas stratēģijas trūkums. t.sk, cīņa ar sekām.
• Kļūdas lēmuma izdarīšanas fāzē: sociālās kohēzijas trūkums un institūciju vājums, policy transfer kļūmes, ne-informēta pārnešana, nepilnīga pārnešana, nepiemērota pārnešana, izvairīšanās no nepopulāriem lēmumiem-politikas ietekme, dažādu politiku nesaskaņošana.
• Kļūdas implementācijas fāzē: vājas institūcijas un kontrole, nepietiekams cilvēk un sociālais kapitāls; necaurspīdīgums, korupcija, nespēja pielāgoties jaunām, negaidītām prasībām (finansiālām, cilvēkresursu.),  nepietiekama politiskā griba novest rīcībpolitiku līdz iznākumam, notikumu attīstītības atstāšana pašplūsmā, steikholderu neiesaistīšana, ilgtspējas nenodrošināšana.
• Papildus “draudi”: politiskā nestabilitāte, finanšu krīzes, valsts ārpolitika, tās attiecības ar citām valstīm, neparedzami ārēji faktori (dabas katastrofas, zinātniski atklājumi...).

Izmaiņas starptautiskās ekonomikas vidē

Pēdējo 50 gadu laikā globalizācija ieviesusi daudz pārmaiņu. Tirgus ir daudz atvērtāks, intensīvāka starptautiskā finanšu kapitāla plūsma. Vairumā attīstīto valstu darbojas brīvā tirgus principi.

1980.gadi nelabvēlīgi valstu ekonomikām. Daudzviet pasaulē (galvenokārt Āfrikā un Latīņamerikā) novērojama krīze, kuras rezultātā daudzas no attīstības valstīm griežas pēc palīdzības SVF un PB un sāk ieviest brīvā tirgus principus. Bretonvudas institūciju loma pasaulē palielinās, sekmējot neoliberālu reformu izplatību.

Vašingtonas Konsenss – politikas ieteikumu komplekts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai

Mērķis - uzlabot Latīņamerikas valstu slikto ekonomisko stāvokli 1980.gados. Tomēr īstenošanas procesā daži no punktiem tiek izlaisti vai īstenoti nepilnīgi, kā rezultātā SVT un PB nereti tiek kritizētas par Latīņamerikas valstu attīstības kavēšanu nevis veicināšanu.

Vašingtonas Konsensa rekomendācijas – politikas instrumenti (plaši izmantotas ne tikai Latīņamerikā):

• Fiskālā disciplīna; • Publisko tēriņu novirzīšana sfērām, kas piedāvā gan augstus ekonomiskos ieguvumus, gan potenciālu uzlabot ienākumu sadali, piemēram, primārās veselības, izglītības un infrastruktūras jomā; • Nodokļu reforma; • Procentu likmju liberalizācija; • Konkurētspējīgs valūtas kurss; • Tirdzniecības liberalizācija; • Ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanas liberalizācija; • Privatizācija; • Deregulācija; • Īpašumtiesību nodrošināšana

Tomēr veiksmīgi politikas instrumenti ne vienmēr nozīmē veiksmīgu politiku!

Argentīnas, Čīles, Brazīlījas piemērs

Katra no trim analizētajām valstīm piedāvā savu pozitīvo pieredzi un pamācības attīstības jomā: Argentīnas gadījumā tas ir veiksmīgi izveidotais sociālās drošības tīkls, ilgtermiņa perspektīva sociālās attīstības stratēģijai, pareizs makroekonomiskais līdzsvars un fizikālā saprātība Čīles gadījumā, kā arī sociālās aizsardzības pieeja Brazīlijā. Bet tajā pašā laikā neviens gadījums neapliecina vai nenorāda uz vienu veiksmīgu modeli, kurš būtu pielietojams, lai nodrošinātu valsts attīstību. Tomēr galvenie secinājumi, kurus var izdarīt, balstoties uz šo Latīņamerikas valstu gadījumu analīzi ir:

1. Lai nodrošinātu valsts attīstību ir nepieciešama valsts kopējā vīzija un stratēģija sociālā drošības tīkla izveidošanai un sociālajai aizsardzībai, lai valsts politikas iniciatīvas sasniegtu arī sabiedrības zemākos un norobežotākos slāņus;
2. Valstij ir jāveido tāda ilgtermiņa politika, kas garantētu  publisko institūciju darbības caurspīdīgumu, paredzamību un to, ka tās ir integrētas kopējos politiskajos procesos;
3. Valsts politikai ir jānodrošina tas, ka iedzīvotāji ir integrēti politikas un attīstības procesā, kā arī tas, ka visi valsts iedzīvotāji iegūst no šiem  procesiem;
4. Valdībai ir svarīgi apzināties, ka politikas, kuras mērķis ir cilvēktiesību ievērošana un atsevišķu izolētu grupu integrēšana, veicina kopējo valsts attīstību;
5. Starptautiskā sabiedrība ir cietusi neveiksmi, veidojot vidi, kas veicinātu mazattīstīto valstu izaugsmi. Tāpat traucēklis šo valstu attīstībai ir bijis tas, ka dažādas starptautiskās institūcijas nesadarbojās, lai izveidotu vienotu un savstarpēji saskaņotu politiku, kas palīdzētu mazattīstības valstīm attīstīties.

Kopumā varam secināt, ka liberālais modelis, kas balstās uz Vašingtonas Konsensa principiem, kā attīstības ietvars ir nepilnīgs ne tikai nosakot attīstības politikas mērķus, bet arī norādot politiskos instrumentus, kurus tas atbalsts kā šo mērķu sasniegšanas priekšnoteikumus.

Izmantotā literatūra:

United Nations Organization, Economic and Social Council Working Group on the Right to Development, (11-20 February 2004). Review of progress and obstacles in the promotion, implementation, operationalization and enjoyment of the right to development. Geneva,  (http://www.derechos.org/nizkor/econ/develhr.html)

Aron, Janine (2000), Growth and Institutions: A Review of the Evidence. The World Bank Research Observer, vol.15, no.1, pp 99-135

Chestnut, T, Joseph, A. The IMF and the Washington Consensus: A Misunderstood and Poorly Implemented Development Strategy.  <http://www.globalexchange.org/campaigns/wbimf/3493.html>

Sengupta, A. „Introduction: An Overview of an Exercise. Development Strategy and Management of the Market Economy

Waal A „AIDS: Africa's Greatest Leadership Challenge Roles and Approaches for an Effective Response” 2002 no http://www.justiceafrica.org/aidspaper.html,

Mule H. „Institutions and their Impact in Addressing Rural Poverty in Africa”, 2001 no www.ifad.org/poverty/mule.pdf, 

Woolcock, Easterly, Ritzen On "Good" Politicians and "Bad" Policies: Social Cohesion, Institutions, and Growth”,2000 no http://econ.worldbank.org/docs/1203.pdf,

Dolowitz, Marsh"Learning from Abroad: The Role of Policy Transfer in Contemporary Policy-Making", Governance, Vol. 13, 2000